E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 9531
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Satiksme
2
2

Vislabākais risinājums ir savstarpēja vienošanās

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
06. maijā, 2016
Ilze

Labdien! Ir iegādāta lauku māja, piebraukšana pie tās ir pa kaimiņa servitūta ceļu. Ceļš ir izdangāts, jo kaimiņš apsaimnieko laukus un brauc pa to ar traktoriem un kombainiem, arī lietus laikā. Sakiet, ja mēs to ceļu savedam kārtībā, vai esam tiesīgi prasīt, lai kaimiņš to uztur kārtībā un pēc tam labo bez mūsu palīdzības, ja atkal to sabojā? Paldies.

A
atbild:
11. maijā, 2016
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam

Šajā gadījumā ir svarīgi, vai ceļa servitūtam ir oficiāls statuss – vai tas ir reģistrēts zemesgrāmatā kā kaimiņa nekustamā īpašuma apgrūtinājums par labu Jūsu īpašumam (kalpojošais un valdošais īpašums). Ja tā ir, tad nākamais jautājums, uz kāda pamata servitūts ir nodibināts. Ja uz līguma pamata, tad ir svarīgi, kas tajā rakstīts, vai dokumentā ir iekļauti līguma slēdzēju pienākumi, atbildība, minēts servitūta lietojuma mērķis. Tad varbūt atrastos arī punkts, ka ceļš jālabo tam, kurš ir to sagandējis. Citādi ir spēkā Civillikuma (CL) 1151. pantā noteiktais: „Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.”

Ja ceļa servitūts zemesgrāmatā nav reģistrēts, tad pašreizējā situācijā kaut ko lietas labā darīt būs pavisam sarežģīti. CL 1235. pants: "No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemes grāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi."

(Plašāku informāciju par ceļa servitūtu var izlasīt LV portālā rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”. )

Ja par saviem līdzekļiem ceļu salabojat, arvien pastāv risks, ka kaimiņš turpinās rīkoties tāpat kā līdz šim un savus ieguldījumus zaudēsiet. Visās situācijās labākais risinājums ir iepriekšēja vienošanās par abu pušu turpmāko rīcību, un civilizētā sabiedrībā šādas norunas arī tiek reāli ievērotas. Diemžēl normatīvais regulējums attiecībā uz ceļa servitūtu ir visai aptuvens, un kalpojošā īpašuma īpašnieka pienākumi (kā Jūsu minētajā gadījumā) faktiski nav reglamentēti.

Ja īpašnieku starpā vienošanās nav iespējama, visi ar ceļa servitūta lietošanu saistītie konflikti ir risināmi tiesas ceļā. Jums ir jāsaglabā visi iespējamie pierādījumi par ceļa remontā ieguldītajiem resursiem, un tad, ja kaimiņš ar smago tehniku atkal ceļu sabojā (atkal vajadzīgi pierādījumi), ar jurista palīdzību varat vērsties tiesā par nodarīto zaudējumu piedziņu. Taču tiesisks pamats tā rīkoties būs tikai tad, ja (kā jau iepriekš minēts) ceļam ir oficiāls servitūta statuss.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas