Uzturlīdzekļu došanas pienākums izbeidzas līdz ar aizgādības izbeigšanos, un tas atbilstoši Civillikuma 198.pantā noteiktajam iespējams tikai četros gadījumos:

-       ja vecāks vai bērns ir miris;

-       ja vecāks ir pazudis un atzīts par mirušu;

-       ja bērnu ir adoptējusi trešā persona;

-       ja bērns sasniedzis pilngadību.

No situācijas apraksta var secināt, ka šajā gadījumā Jums nodibināta atsevišķa aizgādība pār bērnu.  Tas nozīmē, ka Jums ir tiesības lemt par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u. tml.

Taču viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšana nenozīmē, ka otra vecāka aizgādības tiesības izbeidzas. Attiecīgi  bērna tēvam ir jāturpina maksāt uzturlīdzekļus un, ja tas labprātīgi netiek darīts, Jums ir tiesības sniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu.

Jāpiebilst, ka attiecībā uz parāda piedziņu, izšķiroša nozīme var būt tam, kādā formā noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem. Piemēram, ja līdzšinējā vienošanās ar bērna tēvu noslēgta kā notariāls akts, uzturlīdzekļu parādu piedzen no tās dienas, kad atbildētājs pārstājis maksāt uzturlīdzekļus un izveidojās parāds. 

Taču, ja, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu (laulības šķiršanas apliecību), ir pievienota rakstiska vienošanās par uzturlīdzekļiem bērnam, kas nav taisīta notariāla akta formā, tas nav uzskatāms par notariālu aktu un uz šāda dokumenta pamata piedzīt parādu, iespējams, var arī neizdoties.

Tāpēc ieteicams konsultēties ar ģimenes tiesībās kompetentu juristu, kas arī palīdzēs sagatavot pieteikumu tiesai.