Atbilstoši Civillikuma 77.pantā noteiktajam viens no laulības šķiršanas priekšnoteikumiem ir tāds, ka laulātiem savstarpēji ir jāvienojas par laulībā dzimuša bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali. Pretējā gadījumā laulību šķirt nav iespējams.

Līdz ar to situācijas apraksts vedina domāt, ka, šķirot laulību tiesā, ir panākts izlīgums un apņemšanās uzturēt bērnu ir pieminēta sprieduma motīvu daļā, kurā tiesa norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus un argumentus, pēc kuriem tā vadījusies, pieņemot lēmumu par laulības šķiršanu.

Taču uzturlīdzekļus un izveidojušos uzturlīdzekļu parādu ar tiesu izpildītāja starpniecību var piedzīt, ja tiesa bez lēmuma šķirt laulību ir arī lēmusi apmierināt prasību piedzīt uzturlīdzekļus konkrētā apmērā no bērna tēva par labu bērna mātei, un tas ir nepārprotami uzrakstīts sprieduma nolemjošajā (rezolutīvajā) daļā, kas, spriežot pēc jautājumā sniegtās informācijas, nav noticis.  

Vecāku līdzšinējā savstarpējā vienošanās neko nenozīmē, ja otra puse neievēro likumā noteikto absolūto pienākumu uzturēt bērnu un nenodrošina uzturlīdzekļus bērna ikdienas aprūpei vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Līdz ar to bērna mātei ir tiesības sniegt jaunu prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Par dokumentu iesniegšanu tiesā nav jāmaksā. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvoti. 

Lai precizētu lietas apstākļus, ieteicams tomēr konsultēties ar ģimenes tiesībās kompetentu juristu, kurš, iepazīstoties ar minēto tiesas spriedumu, varēs sniegt viedokli par pareizāko rīcību.

Vairāk lasiet e-konsultācijā par līdzīgu jautājumu “Alimenti jāmaksā vismaz minimālajā apmērā” un “Minimālais uzturlīdzekļu apmērs – pamatvajadzību apmierināšanai”.