Šāda objekta ierīkošanai jāievēro prasības publiskajiem objektiem, kas noteiktas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas ēkas un būves" (tai skaitā iekļautas prasības par sanitāro iekārtu minimālo skaitu), kā arī jāņem vērā Būvniecības likuma 21.panta otrajā daļā noteikto - „ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam”. Vēršam uzmanību, ka šī gada 30.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja un 1.jūlijā spēkā stājās 16 Latvijas būvnormatīvi, kas daudzu prasību vidū nosaka arī būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību.

Līdz ar to šādas ieceres ierosinātājam pareizākais sākotnēji būtu apmeklēt attiecīgās pašvaldības būvvaldes speciālistus, kas, izvērtējot konkrēto situāciju, atrašanās vietu, telpu funkciju u.tml., varētu sniegt konsultācijas, lai rastu pareizāko risinājumu ieceres realizācijai.  

„Ja šāds izklaides centrs ir paredzēts telpās, tad jāvērtē, kāds šobrīd ir konkrēto telpu izmantošanas veids, jo normatīvo aktu regulējums paredz, ka telpas drīkst izmantot tikai atbilstoši to paredzētajai funkcijai. Šāda izklaides centra telpu izmantošanas veidam būtu jāatbilst, piemēram, sporta funkcijai vai plašizklaides pasākuma telpu funkcijai, taču arī šo jautājumu precīzāk varētu komentēt tikai tad, kad ierosinātājs vērstos būvvaldē ar konkrēto ieceri,” skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Lai radītu priekšstatu, kādas formalitātes jākārto, I.Žūka īsumā uzskaita galvenās pamatprasības, kādas būtu jāievēro, ja izklaides centru bērniem plānots atvērt Rīgā: 

• Ja esošais telpu lietošanas veids neatbilst  iepriekšminētajām funkcijām, taču pašās telpās nav nepieciešams veikt pārbūvi, tad ierosinātājam jāvēršas būvvaldē ar vienkāršotā procedūrā saskaņojamu paskaidrojuma rakstu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves.
• Ja  esošais telpu lietošanas veids neatbilst  iepriekšminētajām funkcijām un telpās ir nepieciešams veikt pārbūvi, taču tā neskars ēkas nesošās konstrukcijas, tad ierosinātājam jāvēršas būvvaldē ar vienkāršotā procedūrā saskaņojamu apliecinājuma karti ēkas vai telpu grupas vienkāršotai atjaunošanai, I daļa.
• Ja izklaides centrs ir paredzēts telpās, kur ir nepieciešams veikt pārbūvi, piemēram, apvienojot vairākas telpas, tad iespējams, ka ierosinātājam būs nepieciešams izstrādāt būvprojektu. Viss atkarīgs no tā, vai telpu pārplānošana skars vai neskars ēkas nesošās konstrukcijas.

Dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Piemēram, iesniedzot Rīgas pilsētas būvvaldē akceptēšanai paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, tai nepieciešams pievienot šādus pielikumus:

1)      Paskaidrojumu ar informāciju par objekta atbilstību Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” norādītajai atļautajai izmantošanai, normatīvajiem apbūves rādītājiem, pakalpojuma sniegšanas veidam (tai skaitā vides pieejamības risinājums telpās un teritorijā – apraksts ar klāt pievienotu grafisko rasējumu un apkures un ventilācijas risinājumu apraksts, shēma);

2)      Ēku tehniskajā apsekošanā sertificēta speciālista sagatavots tehniskās apsekošanas akts;

3)      Veselības inspekcijas novērtējums par būvprojekta atbilstību higiēnas prasībām;

4)      Ugunsdrošības pasākumu apraksts; 

5)      Telpu renovācijas plāns M:100 ar tehnisko rādītāju eksplikāciju un uzrādītu telpu platību, kas izstrādāts atbilstoši būvniecības iecerei;

6)       Būves vai telpu grupas pilna aktuālās tehniskās inventarizācijas lietas apliecināta kopija;

7)       Īpašumtiesību (lietošanas tiesību) apliecinošu dokumentu kopijas;

8)      Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, ja vienkāršota renovācija vai vienkāršota rekonstrukcija paredzēta valsts aizsargājamā kultūras piemineklī, valsts aizsargājamā kultūras pieminekļu teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā būvē;

9)      Telpu kultūrvēsturiskās inventarizācijas akts, ja vienkāršoto renovāciju un vienkāršoto rekonstrukciju veic būvē, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis;

10)   Maksājuma dokuments, kas apliecina nodevas samaksu pilnā apmērā.

Lai noskaidrotu, vai ir kādas prasības konkrēti piepūšamo atrakciju izmantošanai, LV portāls ar jautājumu vērsās Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Gusarova skaidro, ka piepūšamo atrakciju izmantošana Latvijā nav reglamentēta, taču „svarīgi ir paredzēt pasākumus bērnu traumatisma riska novēršanai. Visām bērnu iekārtam jābūt atbilstības deklarācijai (standarts par rotaļu ierīču aprīkojuma drošību)”.

Vēršam uzmanību, ka liela nozīme ir izklaides centra darbības mērķim. Ja bērni izklaides centrā uzturēsies īpaši bērnu pieskatīšanai algotu centra darbinieku klātbūtnē un bērnu vecāki šajā laikā centrā neatradīsies, tad šāds centrs uzskatāms par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju un reģistrējams Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā Izglītības kvalitātes valsts dienestā un jāievēro virkne papildu prasību, kas sīkāk izklāstītas LV portāla skaidrojumā „Bērnu rotaļu centra izveide – ar ko sākt?”. 

Tā kā jautājumā esat norādījusi, ka plānojat piedāvāt bērnu īslaicīgu izklaidi vecāku klātbūtnē (vai citu pieaugušo klātbūtnē, kam vecāki uzticējuši bērnus un kas nav izklaides centra darbinieki), tāds centrs nav jāreģistrē bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā.