Ja daudzdzīvokļu māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad parastā gadījumā mājas kāpņu telpas, bēniņi un pagraba telpas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Šajā gadījumā ir jāņem vērā Civillikuma 1068. pants: “Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. 

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu. 

Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.” 

Tātad, lai pieņemtu lēmumu par lifta izbūvi vienā kāpņutelpā, ir jāsaņem piekrišana vismaz no 51% kopīpašnieku. Šajā balsojumā vēlams arī norādīt, ka abu kāpņutelpu kopīpašnieki neiebilst pret to, ka kāpņu telpās tiek izbūvēti lifti, un ka par lifta iebūvēšanu savā kāpņu telpā maksā tie dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvoklis atrodas šajā kāpņu telpā.