Pirmkārt, vēršam uzmanību uz to, ka noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

Attiecībā uz uzdoto jautājumu – faktiski sanāk, ka līdz jaunajam gadam ūdens patēriņa starpība tiek sadalīta atbilstoši MK noteikumu Nr. 1013 19.punktā noteiktajam - ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Minēto MK noteikumu 19.1.1. un 19.1.4.punktos noteiktā kārtība arī ir spēkā no 1.oktobra, taču to nevar piemērot, jo šajos punktos ir noteikts termiņš 3 mēneši, bet, ņemot vērā, ka noteikumi ir spēkā ar 1.oktobri, nevar sadalīt uz šiem dzīvokļu īpašniekiem, pirms nav pagājuši šie 3 mēneši (19.¹ 1.: „/../ kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;” 19.¹ 4.: „/../ kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām”.) Vienīgi var piemērot normatīvā akta 19.1.3.punktu, ja gadījumā ir situācija, ka pārvaldnieks nav ielaists dzīvoklī, lai apsekotu skaitītājus (19.¹ 3.: „/../ kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude”).