Labdien! Situācija tāda, ka cilvēks man ir parādā 20 000 eiro, tas ir notariāli noformēts, bet viņš nemaksā. Viņš pārvācās uz Norvēģiju, kur strādā, bet no saziņas ar mani izvairās un notāram ir norādījis savu agrāko adresi. Ir diezgan reāli, ka Latvijā varētu nekad neatgriezties. Parādniekam Latvijā, visticamāk, joprojām ir reģistrētas divas automašīnas kā īpašniekam ar kopējo vērtību ap 30 000 eiro, bet nav skaidri zināms, vai tās joprojām atrodas Latvijā. Ja tiesu izpildītājs automašīnām uzliek liegumu, vai tās ir viegli atrast un ieķīlāt? Vai, ierodoties CSDD, automašīnas netiek konfiscētas? Vai automašīnas var ieķīlāt bez parādnieka piekrišanas? Ja automašīnas neatrodas Latvijā, vai arī tad tās var ieķīlāt, vai arī praksē tas netiek darīts? Parādnieks notariāli piekrita visu summu atdot ātrāk, ja rastos tāda iespēja. Ja tiesu izpildītājs automašīnas veiksmīgi pārdod, vai pastāv iespēja saņemt uzreiz lielāku summu no to pārdošanas, vai tomēr katru mēnesi ir jāvēršas pie notāra un tiek atmaksāta tikai parāda grafikā noteiktā ikmēneša summa? Izskatās, ka ir diezgan liels risks naudu neatgūt. Aptuveni ar kādām izmaksām man jārēķinās no brīža, kad sākšu sadarbību ar tiesu izpildītāju? Vai varēšu tās atgūt? Varbūt ir zināms, kur var meklēt Norvēģijas tiesu izpildītāju?
Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji nolēmumus izpilda tikai Latvijas Republikas teritorijā. Proti, piedziņu iespējams veikt tad, ja parādnieka dzīvesvieta, darbavieta, nekustamais īpašums vai manta, vai naudas līdzekļi kredītiestādēs atrodas Latvijā.
Latvijā reģistrētiem parādnieka transportlīdzekļiem zvērināts tiesu izpildītājs var reģistrēt aizlieguma atzīmes, bet to pārdošanai izsolē nepieciešams šos transportlīdzekļus apķīlāt. Tātad tie ir faktiski jāatrod. Zvērinātu tiesu izpildītāju iespējas meklēt transportlīdzekļus ir ierobežotas, tādēļ iepriekš paredzēt, vai tas izdosies, ir problemātiski.
Iesniedzot izpildei izpildu dokumentu, piedzinējam, ja tas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ar likumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 567. panta pirmo daļu jāsedz sprieduma izpildes izdevumi fiksētās takses un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērā. Fiksētā takse par 20 000 eiro parāda piedziņu saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 3.9. punktu ir 246 eiro (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu avansa apmērs var atšķirties, bet vidēji tas var būt ap 10–15 eiro (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). Papildu izdevumi jāiemaksā tikai tad, ja tiek konstatēta parādnieka manta un tai tiek piemēroti kādi piespiedu izpildes līdzekļi, piemēram, apķīlāti transportlīdzekļi. Ja piedziņa no parādnieka ir iespējama, tad piedzinēja iemaksātie sprieduma izpildes izdevumi tiek piedzīti no parādnieka un atmaksāti piedzinējam.
Par jautājumā pieminēto parādu grafiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome norāda, ka zvērināti tiesu izpildītāji piedzen parādu tādā apmērā, kādā tas norādīts izpildu dokumentā. Par nepieciešamību konkrētajā gadījumā saņemt vairākus izpildu dokumentus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nevar sniegt komentāru, jo nezina lietas apstākļus.
Norvēģijā nolēmumu izpildi, atšķirībā no Latvijas, veic valsts algoti tiesu izpildītāji. Diemžēl Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nav detalizētākas informācijas par nolēmumu izpildes kārtību Norvēģijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
