Ja visa daudzdzīvokļu māja patiešām ir kopīpašums un dzīvokļi - šā kopīpašuma domājamā daļa (dzīvojamā māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos un zemesgrāmatā nav atvērti atsevišķi nodalījumi dzīvokļiem), nevis atsevišķi īpašumi kā, piemēram, privatizētās daudzdzīvokļu mājās, tad Dzīvokļa īpašuma likums uz šādu īpašuma veidu nav attiecināms (sk. likuma 2.pantu), bet gan Civillikums un patiešām Jūsu minētie likuma panti par darbībām ar kopīpašuma daļām, kur vajadzīga visu īpašnieku piekrišana.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro, ka praksē patiešām ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki saistībā ar kopīpašumu šādi pieņem lēmumus ar balsu vairākumu (50%+1 balss), bet tas darbojas līdz brīdim, kamēr neviens no dzīvokļu īpašniekiem neizvirza pretenzijas.

Tā kā Jūsu minētajā gadījumā pretenzijas ir izvirzītas, tam līdzi nāk secinājums – lēmums nebija pieņemts likumīgi. Tā kā Dzīvokļu īpašuma likums uz šo gadījumu neattiecas, tad nav piemērojams arī šā normatīvā akta 16.pants.

Tādējādi var secināt, ka 2010.gadā apsaimniekotājam deleģētās tiesības pārvaldīt māju nav likumīgas, un tādējādi ir aizskartas to īpašnieku tiesības, kuri šim lēmumam nepiekrīt. „Tagad vajadzētu pieņemt īpašnieku kopības citu lēmumu, bet, ja allaž kāda dzīvokļu īpašnieku daļa tam iebildīs un 100% vienprātību panākt nebūs iespējams, tas ir zināmā mērā strupceļš,” atzīst V.Peipiņš.

Taču īstenībā jautājums ir gana sarežģīts, tādēļ ieteicams vērsties pēc padoma pie jurista, kas specializējies šādās civillietās.