Civilprocesa likums neparedz ievērot apgādājamo skaitu, vēršot piedziņu pret parādnieka darba samaksu. Tiesu izpildītāji, vēršot piedziņu pret darba algu, piedziņas apmēru pamato ar Civilprocesa likuma 594.pantu „Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem”.

Pants paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:
1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
2) piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, – 50 procentus;
3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30 procentus.

Apgādājamo skaits tiek ņemts vērā gadījumos, kad tiesu izpildītājs atrot skaidru naudu parādnieka mājās. Šādos gadījumos parādniekam tiek atstāta nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.

Pret Jūsu darba algu, atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam, tiek vērsta piedziņa 30% apmērā. Civilprocesa likumā nav panta, kas liegtu piedziņu vērst pret minimālo vai pusi no minimālās algas, līdz ar to tiesu izpildītājs uzskata, ka viņam ir tiesības to darīt, ja vien viņš nevienojas ar parādnieku par citu piedziņas apmēru. Tādēļ tiesu izpildītājs darba devējam izdod rīkojumu atbilstoši Civilprocesa likumam, un darba devējam šis tiesu izpildītāja lēmums ir jāpilda.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Vidaga Daniševska skaidro: „Attiecībā uz Darba likumu jānorāda, ka Darba likuma 80.pants noteic izņēmuma gadījumus, kuriem piemērojams no Civilprocesa likuma atšķirīgs regulējums ieturējuma apmēra noteikšanai. Proti, Darba likuma 80.panta pirmā daļa attiecas uz tiem gadījumiem, kad darba devējs ietur no darbinieka darba samaksas zaudējumus, kurus darbinieks nodarījis darba devējam darba tiesisko attiecību ietvaros. Savukārt, vēršot piedziņu uz darba samaksu, pamatojoties uz izpildu dokumentu un pēc tiesu izpildītāja rīkojuma, piemērojami Civilprocesa likuma 594.pantā noteiktie ieturējuma apmēri.”

Ja Jūs tiesu izpildītāja lēmumam nepiekrītat, jums ir tiesības šo tiesu izpildītāja lēmumu pārsūdzēt vai strīda izšķiršanai meklēt risinājumu tiesā.

Par to, vai parādniekam jāatstāj minimālā alga atbilstoši Civilprocesa pirmajā pielikumā teiktajam, līdz šim bijis daudz diskusiju. Tomēr gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, gan Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai pašlaik ir vienots viedoklis: Civilprocesa likuma 1.pielikums piemērojams gadījumiem, kas attiecināmi uz mantu – tātad uz parādnieka mājās atrastu skaidru naudu.

Parādnieki par šādiem gadījumiem sūdzas daudz. Pagaidām šādas lietas līdz Augstākajai tiesai nav nonākušas un judikatūra šajā jautājumā nav izveidojusies, tomēr pirmās tiesu instances līdz šim ir atzinušas, ka Civilprocesa likuma 1.pielikumā teiktais nav attiecināms ne piedziņas vēršanai pret darba algu, ne pret noguldījumiem kredītiestādēs.