Saskarsmes tiesība ir to tiesību kopums, kuras piemīt tam vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu. Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties, vai tiesa (izprasot bāriņtiesas atzinumu), ja vecāki nevar savstarpēji vienoties par viena vecāka saskarsmes tiesības īstenošanas kārtību. Tiesai var lūgt noteikt ļoti precīzu saskarsmes tiesību realizācijas kārtību, tai skaitā, kuram no vecākiem ir pienākums aizvest un/vai atvest bērnu.

Tā kā no situācijas apraksta saprotams, ka bērns atrodas mātes ikdienas aizgādībā, otram vecākam ir jāmaksā uzturlīdzekļi bērna uzturam ikdienas aizgādības nodrošināšanai. Bērnam uzturs nepieciešams ne tikai nedēļas nogalēs, bet katru dienu. Bērna uzturēšana, kā izriet no Civillikuma 177. panta ceturtās daļas, nozīmē “ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam)”. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa. Ja sniegsiet prasību tiesā, uzturlīdzekļi tiks piedzīti ne mazāk par valstī noteikto minimālo apmēru, proti, 25% vai 30% apmērā no Ministra kabineta noteiktās minimālās algas atkarībā no bērna vecuma.

Vairāk lasiet e-konsultācijā par līdzīgu jautājumu “Kādi maksājumi uzskatāmi par uzturlīdzekļiem”.