Otrdiena,
21. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Stagnācijas slazds  1


Lolita Čigāne,
Saeimas deputāte

22.03.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

“Kā tev iet?” – “normāli” ir ikdienišķs dialogs mūsu sabiedrībā. Gan tāpēc, ka apzināmies, ka iepriekš ir gājis daudz, daudz sliktāk, gan arī tāpēc, ka negribam “lieki sapriecāties”, lai pēc tam “nebūtu jākož pirkstos”. Tomēr pienāk laiki, kad ar “normāli” vairs nepietiek. Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, reģioni iztukšojas un mums blakus ir liels, agresīvs kaimiņš, Latvijai, lai mēs varētu droši raudzīties nākotnē, ir jābūt nevis “normālam”, bet gan izcilam vai vismaz ļoti labam skolēnam klasē.

Kopš Latvija ieviesusi eiro, esam atbildīgi arī par kopējo eirozonas veselību, tāpēc ikgadus no Eiropas Savienības saņemam vērtējumu par savas valsts veselību, šoreiz "Ziņojumu par Latviju – 2017. gads". Eiropas Komsija sagatavo šo ziņojumu ne kā "učuks ar pātagu", uz analīzes pamata sagatavotās rekomendācijas, tajā skaitā par savu valsti, pieņem un apstiprina visu ES valstu valdību vadītāji.

Latvija jau vairākus gadus šajā ziņojumā kopumā ir saņēmusi trijnieciņu. Klasē esam normāls, bet ne izcils skolēns.  Pirmrindnieki esam tikai fiskālās disciplīnas vai budžeta sabalansētības ievērošanas ziņā, tomēr tie ir pagājušo, bargo starptautisko aizdevēju  uzraudzības  gadu lauri, uz kuriem guļam.

Latvija neizmanto visu savu iespējamo potenciālu. 2016. gadā izaugsme bija "īpaši vāja" (šeit un trupāk citāti no "Ziņojums par Latviju – 2017. gads") - 1.6% apmērā, jo nespējām savlaicīgi uzsākt ES fondu apgūšanu – "kavēšanās dēļ ar ES līdzekļu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā investīcijas 2016. gadā tika atliktas".

Kopumā laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam attīstībai mums varētu būt pieejami līdz 5.6 miljardi ES struktūrfondu. Tas atbilst aptuveni 3% no IKP gadā. Tomēr "normalitātes" tempā, nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies 2020. gadā Latvija būs vienīgā no Baltijas valstīm, kas pārticības ziņā vēl nebūs sasniegusi 75% no kopējā Eiropas Savienības IKP. Mūsu plānotais IKP no ES vidējā būs ap 65%. Tad mēs labklājības un atalgojuma ziņā konkurēsim ne tikai ar "bagātajām" ES valstīm – Nīderlandi un Vāciju, bet arī ar saviem kaimiņiem, kuru uzņēmumi droši vien labprāt sāks nodarbināt "čaklos un centīgos latviešus".

Čakli mēs esam arī veidot koncepcijas, stratēģijas, vadlīnijas, bet tad, kad tās jāievieš dzīvē, puses, kas būs zaudētāji, saceļas un politikas veidotāji nobīstas. Tas redzams viscaur ziņojumā -  "minimālo ienākumu līmeņa reforma, par kuru paziņoja 2014. gadā [..], ir atmesta un tiek gatavots aizstājējplāns",   plāns pārtraukt piemērot mikrouzņēmumu nodokli [..] tika atcelts, e-recepšu un e-slimības lapu obligātā izmantošana atlikta līdz 2017. gada septembrim, Valsts Kanceleja gatavoja reformas plānus, bet 2016. gadā reformas instrumenti netika ieviesti. Kad atceļ ilgi gatavotu reformu, mirst cerība. Tas ir bezgala demotivējoši valsts pārvaldei – no ierēdņiem tik prasīti rezultāti, bet to sagatavotās koncepcijas iegulst atvilktnēs vai pārklājas ar putekļiem augstos plauktos.

Latvijā ir augsta sabiedrības nevienlīdzība, zems atalgojums cilvēkiem ar zemām prasmēm, un vienkāršu darba darītāju pieņemšana darbā darba devējam ir dārga. Vienlaicīgi daudzos sektoros jau trūkst darbinieku. Tas konstatēts neskaitāmās analīzēs, atkal un atkal rosinot mūs samazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. "Negatīva dabiskā pieauguma un neto emigrācijas dēļ darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties par aptuveni 1% gadā". [..] "Stilizētā modelēšanā iegūtās aplēses liecina, ka ieņēmumu ziņā neitrālu un izaugsmei labvēlīgu nodokļu novirzīšana no zemu atalgotiem darba ņēmējiem palielinātu nodarbinātību un IKP izaugsmi, vienlaikus arī uzlabojot ienākumu vienlīdzību", teikts ziņojumā. Finanšu ministrija ir sagatavojusi nodokļu sistēmas reformas stratēģiju, kas it kā uzrunā šos jautājumus, bet vai līdz nākamajam budžetam to izdosies pārdomāti ieviest bez tā, ka kāds pēdējā brīdī noraus "stopkrānu"?

Latvijā jaunu cilvēkus skaits samazinās, tāpēc mums būtu jāraugās, lai ikviens jaunietis saņemtu pilnas iespējas realizēt savu potenciālu – nākotnē "lielākas sociālās un veselības aprūpes izdevumu vajadzības [..] jāfinansē arvien mazākam darba ņēmēju skaitam". Tomēr mazās skolas bieži kļūst par nabadzības un atpalicības slazdu. Bērni kļūst par pieaugušo nodarbināšanās nepieciešamības upuriem – "pārmērīgas izglītības kapacitātes uzturēšana ir dārga", secina ziņojums. "Sagaidāms, ka nākotnē prasmju trūkums būs inženierzinātņu un veselības aprūpes nozarēs". Diemžēl bērni ar vājām un viduvējām zināšanām riskē strādāt nevis šajās jomās Latvijā, bet kļūt par mazkvalificētu, bet labāk nekā Latvijā apmaksātu darbaspēku citās Eiropas Savienības valstīs. 

Veselības aprūpes līdzmaksājumi Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā, kas mūsu sabiedrības trūcīgākajai daļai nav paceļami. 2017. gadā iegudījumiem veselības aprūpē ir pieejami gan līdzekļi uz budžeta deficīta rēķina, gan ieguldījumiem infrastruktūrā, tomēr to apgūšana vēl īsti nav sākusies. "Pašreizējo veselības aprūpes izdevumu zemā efektivitāte vēl vairāk pasliktina ierobežoto resursu situāciju", teikts ziņojumā. Ziņojums mierina – 2017. gada aprīlī gaidāma plašāka stratēģija veselības nozarei. Vai arī to sagaida stopkrāna noraušana? 

Valsts pārvaldes reformu jomā "nekāds progress nav panākts". Un visticamāk arī nebūs, jo Valsts Kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kas pirms pāris nedēļām skaļi pieteica valsts pārvaldes reformu, ir prom no darba. Šeit stropkrāns jau ir norauts.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +2
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti