Sestdiena,
21. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Likumam par 1938. gada Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu – 25


Edīte Brikmane,
LV portāls

26.08.2017

ĪSUMĀ

  • Līdz ar Vekseļu likuma stāšanos spēkā 1. oktobrī visas trīs Baltijas valstis reizē pievienojās 1930. gada 7. jūnija Ženēvas konvencijai par noteikumiem starptautisko vekseļu privāttiesību jomā. No konvencijas tas atšķīrās ar Baltijas valstīm kopīgi izstrādātiem papildinājumiem un izņēmumiem.
  • Čekam kā vērtspapīram, kas atvieto maksājumu skaidrā naudā, tika piešķirta sevišķi liela nozīme starptautiska rakstura tirdzniecības attiecībās. Tā kā čeki pamazām kļuva par starptautisku naudas pārvedumu līdzekli, "nevienādība atsevišķu čeku likumos bija liels traucējums".
  • Unificētas tiesību telpas veidošana tam laikam nebija nekas neparasts. Piemēram, Skandināvijas valstīs (Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā) vienots banku vekseļu likums stājās spēkā jau 1880. gadā.
  • 2013. gadā Vekseļu likums tika papildināts ar otro A nodaļu "Elektroniskais vekselis". Līdz ar to šobrīd ir iespējami trīs vekseļu veidi: vēsturiski pastāvošie trata (pārvedu vekselis) un vienkāršais vekselis, kā arī – elektroniskais vekselis. Čeku likums mūsdienās nav aktuāls.
  • Šobrīd vekseļi visbiežāk tiek izdoti, lai atgūtu zaudējumus mantas sabojāšanas gadījumā un lai papildus nodrošinātu parāda saistību izpildi naudas aizdevuma gadījumā, ja naudas atdošanas gala termiņš ir pēc vairākiem gadiem.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

26. augustā aprit 25 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”. Lai gan Čeku likums mūsdienās nav aktuāls un vekseļus izmanto reti, abi šie likumi arvien vēl ir spēkā un saistās ar interesantu vēsturisku faktu – līdz ar likumu pieņemšanu 1938. gadā tika vienādotas vekseļu un čeku tiesības Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, ko var uzskatīt par vērā ņemamu sasniegumu Baltijas valstu sadarbībā, kas tolaik nebūt nebija tik pašsaprotami.

Baltijas valstu vekseļu un čeku tiesību vienādošana

Kad 1938. gada 27. septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus vekseļu un čeku likumus, to uzskatīja par "sevišķi svarīgu" un "vērtīgu sasniegumu", kas veicinās Latvijas starptautisko tirdzniecību, jo tie bija pieskaņoti starptautiskajā sabiedrībā pieņemtajai praksei un izstrādāti ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz ar likumu stāšanos spēkā 1. oktobrī visas trīs Baltijas valstis reizē pievienojās 1930. gada 7. jūnija Ženēvas konvencijai par noteikumiem starptautisko vekseļu privāttiesību jomā.

Vekseļu likums tika izstrādāts pēc minētās Ženēvas konvencijas parauga. No konvencijas tas atšķīrās ar Baltijas valstīm kopīgi izstrādātiem papildinājumiem un izņēmumiem. "Ar Vekseļu likuma izsludināšanu [tika] panākta, pirmkārt – pilnīga likumdošanas vienādība vekseļu lietās Latvijā, Igaunijā un Lietavā un, otrkārt, – vienādība visos svarīgākos noteikumos ar to valstu likumiem, kas pievienojušās Ženēvas konvencijai," rakstīja toreizējais tieslietu ministrs Hermanis Apsītis.1

Tāpat kā Vekseļu likums, arī Čeku likums tika pieskaņots starptautiskajam paraugam – 1931. gada 19. marta Ženēvas konvencijai par noteikumiem starptautisko čeku privāttiesību jomā, kā arī vienādots ar Lietuvas un Igaunijas čeku likumiem.

Regulējums atviegloja starptautiskos darījumus

Vekseļu un čeku likumu nozīmīgums tika plaši skaidrots un aprakstīts arī presē. Piemēram, laikrakstā "Jaunākās Ziņas" pausts: "Vekseļu likums ar daudzām valstīm kopīgu saturu uzskatāms par sevišķi vērtīgu sasniegumu, jo vekseļu apgrozība nav saistīta tikai ar vienas valsts robežām".2 Tieslietu ministrs vairākās publikācijās uzsvēra vekseļu svarīgo lomu starptautiskā tirdzniecībā. Viņaprāt, vienādi likumi veicinās labāku un ciešāku sadarbību atsevišķu valstu pilsoņu starpā. "Likumdošanas nevienādība traucē noteiktību vekseļu lietās. Piemēram, izrakstot vekseli ar maksāšanas vietu ārzemēs, vajag precīzu informāciju, vai tas būs spēkā pēc maksāšanas vietas likuma. Tāpat rodas grūtības, iegūstot ārzemēs izrakstītu vekseli, – arī labi jāzina, vai tas ir spēkā pēc izrakstīšanas vietas likuma. Lieki skaidrot, ka informācija par ārzemju likumu saturu ir saistīta ar diezgan lielām grūtībām," sadrumstalota regulējuma radītās problēmas iezīmēja tieslietu ministrs. "Tas atkrīt, ja valstīm ir vienāda satura likumdošana vekseļu lietās."

"Vekseļi Latvijā tiek izmantoti, tomēr nevar teikt, ka ļoti plaši."

Arī čekam kā vērtspapīram, kas atvieto maksājumu skaidrā naudā, tika piešķirta sevišķi liela nozīme starptautiska rakstura tirdzniecības attiecībās. Tā kā čeki pamazām kļuva par starptautisku naudas pārvedumu līdzekli, "nevienādība atsevišķu čeku likumos bija liels traucējums", atzina tieslietu ministrs H. Apsītis. "Ja ir grūti noskaidrot, vai čeks ir spēkā pēc tā izrakstīšanas vai samaksas vietas likuma, tad zūd noteiktība čeku lietās [..] un mazinās čeku saimnieciskā nozīme." Tādēļ, viņaprāt, čeku likums ar vairākām valstīm kopīgu saturu atzīstams par tikpat lielu sasniegumu valstu sadarbībā kā vienāds vekseļu likums.3 Laikrakstā "Zemgales Balss" savukārt tika izcelta čeku ievērojamā nozīme banku operācijās.4 Pēc tiesību zinātņu doktora Augusta Lēbera domām, čeku tiesības unificēt bija pat daudz grūtāk nekā vekseļu tiesības, jo tās bija daudz jaunākas par vekseļu tiesībām un daudzviet vēl nebija kodificētas (piemēram, Krievijā). Līdz ar to tas bijis vēl vairāk nepieciešams.5

Jaunajiem čeku un vekseļu likumiem bija vēl citi papildu ieguvumi. Tieslietu ministrs pauda cerību, ka likumu unifikācija veicinās arī vienādību tiesu praksē un tādējādi atvieglos juridiskās literatūras izmantošanu. Tas savukārt rosinās juristus pētīt arī ārzemju tiesu praksi un teoriju, ļaujot sekot līdzi jaunākajām atziņām tiesību zinātnē.6

Jāatzīmē, ka unificētas tiesību telpas veidošana tam laikam nebija nekas neparasts. Piemēram, Skandināvijas valstīs (Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā) vienots banku vekseļu likums stājās spēkā jau 1880. gadā, kam sekoja virkne citu unificētu normatīvo aktu tirdzniecības u. c. tiesībās.7

Vekseļi mūsdienās

Padomju okupācijas laikā čeki un vekseļi zaudēja savu praktisko nozīmi un netika izmantoti. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gada 12. maijā uzdeva tās Likumdošanas komisijai un Ekonomikas komisijai sagatavot likumprojektu "Par Latvijas Republikas 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma atjaunošanu", kas bija viens no soļiem centienos stabilizēt naudas apgrozību, uzlabot uzņēmumu un organizāciju finansiālo stāvokli un pilnveidot norēķinu sistēmu Latvijas bankās.8 Abi likumi līdz pat šodienai ir piedzīvojuši maz izmaiņu, saglabājot 1938. gada redakciju, kurā veikti vien minimāli grozījumi, piemēram, vārds "zīmognodoklis" aizstāts ar "valsts nodeva".

2013. gadā Vekseļu likums tika papildināts ar otro A nodaļu "Elektroniskais vekselis". Līdz ar to šobrīd ir iespējami trīs vekseļu veidi: vēsturiski pastāvošie trata (pārvedu vekselis) un vienkāršais vekselis, kā arī – elektroniskais vekselis. "Kopīgs visiem vekseļiem ir beznosacījuma uzdevums maksāt noteiktu naudas summu, tādējādi atšķirībā no, piemēram, aizdevuma līguma vai parādzīmes vekseli var izdot par naudas summu, kas nav aizdota, proti, nav jāpierāda parāda esamība," skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka. Vekseli var izdot jebkura rīcībspējīga fiziska persona vai tiesībspējīga juridiska persona. Pie vekseļa izdošanas notāra līdzdalība netiek prasīta, bet, vekseli izdodot, jāievēro visas Vekseļa likumā noteiktās prasības un tā izdošanas dienā jāsamaksā valsts nodeva.

Notāra līdzdalība un uzdevums ir taisīt vekseļa protesta aktu, ja iestājies vekseļa samaksas termiņš, bet tas nav nomaksāts vai maksātājs atsakās vekseli pieņemt. Protestētus vekseļus var nodot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai saskaņā ar Civilprocesa likumu. Salīdzinot ar citiem naudas piedziņas dokumentiem, tieši šī iespēja nodot vekseli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai ir vekseļu priekšrocība.

"Vekseļi Latvijā tiek izmantoti, tomēr nevar teikt, ka ļoti plaši," atzīst S. Jakušenoka. Praksē viņa ir novērojusi, ka vekseļi visbiežāk tiek izdoti, lai atgūtu zaudējumus mantas sabojāšanas gadījumā un lai papildus nodrošinātu parāda saistību izpildi naudas aizdevuma gadījumā, ja naudas atdošanas gala termiņš ir pēc vairākiem gadiem, nosakot parādnieka pienākumu maksāt katru mēnesi noteiktu summu. Tad par katru mēneša summu tiek izdots atsevišķs vekselis, ko kreditors nesamaksas gadījumā nodod protestam.

Pēc S. Jakušenokas domām, tāds gan nav bijis Vekseļu likuma sākotnējais mērķis, jo saistību pastiprināšanai Civillikums paredz cita veida instrumentus. "Tomēr praksē vekselis tiek izmantots kā šāds nodrošinājums," viņa secina.

Čeku likumu tikpat kā neizmanto

Savukārt Čeku likums nav grozīts ne reizi. Tiesa, tas mūsdienās arī vairs nav aktuāls un ir novecojis, apstiprināja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. "Latvijā vēl tiek atprečoti Amerikas un Kanādas čeki pēc abu valstu vēstniecību lūguma, jo šo valstu pensionāriem tiek izmaksātas pensijas, izmantojot čekus," zināja teikt zvērināts advokāts Dāvis Volksons. Tādēļ, iespējams, daži čeki vēl ir un retos gadījumos Čeku likumu var piemērot. Pašas bankas čeku apriti cenšas ierobežot ar lielām komisijas naudām.  

Līdz ar to savā ziņā var teikt, ka nedz čeki, nedz vekseļi nav atguvuši savu popularitāti Latvijas mūsdienu sabiedrībā un vairāk saistās ar pirmskara darījumu pasauli.

Par rakstu sēriju "Likumi – jubilāri"

Latvijas valsts simtgades svinību periodā nozīmīgas gadskārtas aprit arī oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" un virknei Latvijas likumu. Katrs likums, tā sākotnējā nepieciešamība un transformācija laikā ir Latvijas vēstures stāsts par maz pētīto tā laika sociālekonomisko vidi un sabiedrības izpratni par indivīda tiesībām un pienākumiem.

Līdz šim LV portālā publicētie raksti par tēmu "Likumi – jubilāri":

 


1Tieslietu ministrs H. Apsītis. Paskaidrojums pie Vekseļu likuma. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4, 1938., 1116. lpp.

2Stāsies spēkā jauns vekseļu un čeku likums. Jaunākās Ziņas, 29.09.1938., Nr. 216.

3Tieslietu ministrs H. Apsītis. Paskaidrojums pie Čeku likuma. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4, 1938., 1121. lpp.

41. oktobrī stāsies spēkā jauni vekseļu un čeku likumi. Zemgales Balss, 24.09.1938., Nr. 217.

5Dr. A. Loebers. 1931. g. Ženēvas konferences otrā sesijā pieņemtā Uniformā čeku likuma piemērošana Latvijā. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 01.06.1931., Nr. 6.–7.

6Tieslietu ministrs H. Apsītis. Paskaidrojums pie Vekseļu likuma. 1116. lpp.

7Andris Melkeris. Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība. Jurista Vārds, 05.03.2013., Nr. 9.

8Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums "Par neatliekamiem pasākumiem finansiālā stāvokļa stabilizācijai tautas saimniecībā un par norēķinu sistēmas reorganizāciju Latvijas bankās". Diena, 12.05.1992., Nr. 85.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vērtspapīri  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti