Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka Centrālajai zemes komisijai tiesības pieņemt atzinumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi bija līdz 2014.gada 28.jūnijam. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuri bija noteiktā laikā pieteikušies uz īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, īpašuma tiesību atjaunošanas process bija jāpabeidz līdz minētajam datumam, un pamatā tas ir arī pabeigts.

Tomēr, apkopjot informāciju par īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātiem, Centrālā zemes komisija konstatēja, ka vienai personai, kura īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu bija iesniegusi laikus, apstākļu sakritības pēc netika uzsākts īpašuma tiesību atjaunošanas process (t.i., netika piedāvātas zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes īpašuma tiesību atjaunošanai) un līdz ar to netika izpildīts likumā noteiktais uzdevums – atjaunot īpašuma tiesības.

Administratīvā procesa likuma 10.pants paredz, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa un iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Līdz ar to, neskatoties uz to, ka ir beidzies likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta trešās daļas 1.punktā norādītais termiņš, Centrālā zemes komisija 2015.gada 6.jūlijā ir uzdevusi Valsts zemes dienestam organizēt zemes piedāvāšanu iepriekš minētajai personai, lai ievērotu privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, izpildot iesākto procesu.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju Grobiņas novada Bārtas pagastā īpašuma tiesību atjaunošanai ieskaitītas 9 zemes vienības, no kurām vienu (1,9 ha platībā) ir izvēlējusies minētā persona. Līdz ar to, ja vien šī persona neatteiksies no izvēlētās zemes vienības vai arī Centrālā zemes komisija kādu apstākļu dēļ nepieņems lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz šo konkrēto zemes vienību, minētā persona to iegūs īpašumā.

Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmē, ka šobrīd esošais zemes nomnieks to vairs nevarēs izmantot. Daudzos gadījumos īpašuma tiesību atjaunotāji nomas līgumu slēdz ar tiem pašiem zemes izmantotājiem, ar kuriem to bija darījusi pašvaldība.