Konkrēto situāciju regulē Civillikuma apakšnodaļa par Viesnīcnieka glabājumu.

Civillikuma 1995.pants nosaka, ka viesnīcnieki, kas pēc savas nodarbošanās uzņem pie sevis ceļotājus, atbild tiem par to ienesto lietu atdošanu.

Civillikuma 1996.pants nosaka, ka tāds viesnīcnieka pienākums rodas pats no sevis, arī bez sevišķas norunas, ar to, ka viesnīcā ar viņa ziņu ienes ceļotāja lietas; sīkāks šo lietu apzīmējums un uzdevums tās uzraudzīt pie tam nav vajadzīgs.

Civillikuma 1998.pants nosaka, ka viesnīcnieks atbild par ceļotāju ienestām lietām, ja vien viņš nepierāda, ka zaudējums ir noticis aiz pašu ceļotāju vai to viesu vai pavadītāju vainas, vai arī no nepārvaramas varas, vai aiz pašu lietu īpašībām. Tāpat viesnīcnieks atbild arī par tām lietām, ko ceļotāji nodevuši viņam vai viņa kalpotājiem pirms ierašanās viesnīcā.

Šajā situācijā starp pusēm, viesnīcas klientu un viesnīcnieku pastāv saistību tiesības. Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Šajā situācijā visticamāk ir bijis noslēgts mutisks tiesisks darījums par glabāšanu. Viesnīcas klientam ir tiesības prasīt līguma izpildi vai zaudējumu atlīdzināšanu, kas ir radušies nepienācīgas līguma izpildes rezultātā. Prasījuma normas ir Civillikuma 1995. un 1996.pants.

Diskutabls ir jautājums par viesnīcas norādi, ka zeme iznomāta citam uzņēmumam. Iespējams, ka tad viesnīca varētu atsaukties uz apstākli, ka teritorija faktiski nemaz neatrodas viņu valdījumā. Taču valdītāji Civillikuma izpratnē var būt vairāki un, ja viesnīcas viesi tur drīkst novietot automašīnas, visticamāk teritorija atrodas arī viņu valdījumā un kalpo ar mērķi viesu automašīnu novietošanai. Šis apstāklis konkrētajā situācijā būtu padziļināti jāanalizē.