E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 7187
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Par piespiedu nomas maksājumu ar atpakaļejošu datumu

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
14. maijā, 2015
sarmite

Daudzdzīvokļu māja atrodas uz zemes, kas pieder citam īpašniekam, kurš vēlas slēgt līgumu par nomas maksas iekasēšanu par laika periodu no 2009.gada novembra, par to paziņojot tikai tagad.

A
atbild:
18. maijā, 2015
Lidija Dārziņa
LV portāls

Noslēgt zemes nomas līgumu ir zemes īpašnieka un ēkas, dzīvokļa īpašnieka abpusējs pienākums. Strīdus starp zemes īpašnieku un ēku, būvju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa. Ja daudzdzīvokļu māja (dzīvokļu īpašnieki) nepiekrīt maksāt nomas maksu ar atpakaļejošu datumu, zemes īpašnieks, iespējams, vērsīsies tiesā. Tiesa lems gan par tiesībām uz nomas maksu, gan par kuru periodu tā maksājama, ņemot vērā arī līguma neesamību par zemes iznomāšanu.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKC–71 atzīts: „Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu, pamatojoties uz likumu. Tādējādi minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Tā kā zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas. (..) Pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, nav pamata runāt par lietas nodošanu lietošanā un tās pieņemšanu no otras puses, kas saskaņā ar Civillikuma vispārējās daļas normām nodibina nomas līgumu, jo šādā situācijā iztrūkst pušu labprātīgas vienošanās elements.”

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu privatizētā objekta (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts.

Savukārt šī likuma 54.panta ceturtajā daļā noteikts: ja atbilstoši šī likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants nosaka dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu slēgt līgumu par piesaistītā zemes gabala lietošanu ar zemes gabala īpašnieku. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas