Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Kādus dokumentus potenciālais apsaimniekotājs pievieno aptaujas anketai, ir atkarīgs no tā, par kādu jautājumu tiek lemts. Ja aplūkojamais jautājums ir apsaimniekošanas tarifi, tad būs viena veida pievienotie dokumenti, ja par apsaimniekotāja kandidatūru – būs citi dokumenti. Tas, kādus dokumentus pieprasīt, ir atkarīgs no aptaujas organizētājiem – vai tie vēlas iegūt sev pozitīvu rezultātu, vai tikai veikt formālu pasākumu.

Jo vairāk informatīvu dokumentu būs pievienots, jo labāk dzīvokļu īpašnieki izpratīs potenciālā apsaimniekotāja darbības principus un pieņems atbilstošu lēmumu. Šā iemesla dēļ pretendentam uz apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu loģiski jābūt ieinteresētam dzīvokļu īpašniekiem sniegt maksimāli izsmeļošu informāciju. Likumā arī skaidri pateikts, ka „pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu”, bet nav norādes, ka dzīvokļu īpašnieki šajā posmā var kaut ko pieprasīt.

Kad aptauja beigusies, tās dalībnieki saņem protokolu, kurā parādās balsojums, un tad aptaujas dalībnieks – dzīvokļa īpašnieks – var pieprasīt iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar aptauju.”

V.Peipiņš iesaka dzīvokļu īpašniekiem būt vērīgiem un nepieņemt pozitīvu lēmumu tad, ja potenciālais pakalpojuma sniedzējs acīmredzami pavirši un formāli izturas pret dzīvokļu īpašniekiem un iesniegtie dokumenti nedod skaidru priekšstatu par gaidāmo sadarbības modeli.

Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki aptaujas veidā lemj par dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu, nekādi dokumenti nav jāpievieno, jo tas ir viens stratēģisks lēmums. Kad biedrība nodibināta, tad ir jārisina jau citi organizatoriski jautājumi, kur patiešām jau nepieciešami aprēķini un dokumenti.