Gadījumā, ja parādniekam nav nekādas saiknes ar Latviju (proti, Latvijā neatrodas ne parādnieka dzīvesvieta, ne manta vai īpašums, ne darbavieta), spriedums ir jānodod piespiedu izpildei attiecīgajā valstī, kur atbildētājam ir pastāvīgā dzīvesvieta un ienākumi, uz kuriem var vērst piedziņu.

Ja piedzinēja rīcībā ir informācija, ka parādnieks uzturas un gūst ienākumus kādā konkrētā Eiropas Savienības valstī, lai nodrošinātu Latvijas tiesas sprieduma izpildi ārvalstī, pēc vispārējās kārtības ir jāveic sprieduma atzīšanas un izpildes procedūra. Vispārīgi vienā Eiropas Savienības dalībvalstī civillietā pieņemta sprieduma atzīšanas un izpildes jautājumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī no 2015. gada 10. janvāra regulē Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”. Saskaņā ar regulas noteikumiem spriedums, kas pieņemts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir izpildāms citā. Personai, kas vēlas Latvijas tiesas spriedumu izpildīt ārvalstīs, jāiegūst regulā norādītā sprieduma izpildāmības apliecība. Minētā apliecība ļauj ārvalsts tiesībsargājošajām iestādēm formāli pārbaudīt, vai spriedums ir galīgs un izpildāms tā pieņemšanas valstī. Latvijā minēto sprieduma izpildāmības apliecību pēc dalībnieku lūguma sagatavo tiesa, kuras lietvedībā lieta atrodas. Attiecīgi vēršoties ārvalsts kompetentajā iestādē par Latvijas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, pieteicējs pieteikumam par sprieduma atzīšanu un izpildi pievieno Latvijas tiesas izsniegto regulā minēto apliecību un sprieduma apliecinātu norakstu. Attiecīgās ārvalstu kompetentās iestādes, kuru pienākums ir pieņemt pieteikumus par spriedumu atzīšanu un izpildi, norādītas regulas pielikumā.

Ja  zināms vienīgi tas, ka parādnieks neatrodas Latvijā, tiesas sprieduma izpildes nodrošināšana citā valstī, tostarp parādnieka dzīvesvietas atrašana, ir paša piedzinēja ziņā. Nav tiesiska regulējuma, kas paredzētu starpvalstu sadarbību parādnieka atrašanās vietas noskaidrošanai.

Vienīgais izņēmums ir uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietas. Eiropas Savienībā uzturlīdzekļu piedziņas lietas gadījumos, kad vecāki dzīvo dažādās dalībvalstīs, regulē ES Padomes 2008. gada 18. decembra regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā. Saskaņā ar regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu  uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp ES dalībvalstīm. Latvijā šādas centrālās iestādes funkcijas izpilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Ja parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un ir zināms, kura valsts tā ir, persona var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu, lūdzot precizēt parādnieka atrašanās vietu. Administrācija nosūta lūgumu attiecīgās valsts centrālajai iestādei pārrobežu uzturlīdzekļu lietās. Gadījumā, ja attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes apstiprina konkrētā parādnieka esamību valstī, spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu var nodot piespiedu izpildei šajā valstī.