Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu, kā arī jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” sabiedrībā diskusijas ir karstas. LV portāls lūdza Izglītības un zinātnes ministriju paskaidrot, kādēļ vajadzīgas plānotās izmaiņas.
Jāatgādina, ka līdz 15. februārim notiek publiskā apspriešana likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”. Situāciju izglītības jomā atspoguļo 2023. gada 21. novembrī valdībā izskatītais informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.
“Ar skolu reformu, kas skar vispārējo pamata un vidējo izglītību, vēlamies panākt pozitīvu dinamiku skolu mācību sniegumā,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. “Šobrīd, ja raugāmies gan uz starptautiskajiem pētījumiem, gan uz centralizēto eksāmenu valsts pārbaudes darbu rezultātiem, redzam, ka skolēnu sniegums ir stabils vai ar tendenci kristies.”
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, vērtējot vispārējās pamata un vidējās izglītības kvalitāti, mācību sniegums un skolēnu labizjūta pēdējos desmit gados pasliktinās. Trīs dažādi starptautisko pētījumu rezultāti apliecina, ka augstāku sniegumu rāda izglītojamie no izglītības iestādēm Rīgā vai citās pilsētās un attiecīgi zemāks sniegums vērojams izglītojamajiem lauku teritorijās.
Latvijā plaisa starp lauku un pilsētu teritoriju izglītojamo sniegumiem par labu otrajiem ir līdzvērtīga aptuveni vienam mācību gadam. Tā saglabājas gadu no gada.
Izglītības kvalitātes kritēriji ir nostiprināti Ministru kabineta noteikumos Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
Kas ietekmē skolēnu izglītības kvalitāti? “Vērtējot datus un iepazīstoties ar secinājumiem pētījumos, saprotam, ka vislielākā ietekme uz skolēnu sniegumu ir pedagoga profesionalitātei, mācību videi un izglītības infrastruktūrai – nodrošinājumam, kāds ir izglītības iestādes rīcībā mācību satura īstenošanai. Viens no aspektiem, kas motivē pedagogu strādāt izglītības iestādē, ir stabilitāte, lai būtu pilnas slodzes darbs, atalgojums un ilgtspēja,” uzsver E. Kanaviņa.
“Izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazs un ar tendenci kristies, šos aspektus pedagogam nodrošināt nevar,” turpina IZM pārstāve. “Pedagogu slodzes nav sabalansētas, nepietiekami tiek apmaksāts laiks citu pienākumu veikšanai. Atalgojums, salīdzinot ar vidējo valstī, ir zemāks.”
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvijā kopumā pedagogu nodrošinājums un atalgojums ir nepietiekams un rada augstus riskus nozares ilgtspējai, tādēļ, lai pedagoga profesija kļūtu pievilcīgāka, ir jānodrošina konkurētspējīga darba samaksa un samērīga darba slodze.
2022./2023. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu personāla pedagogu amatos, t. sk. administrācijas un atbalsta personāla amatos, 64,8% darbinieku strādāja nepilnu slodzi (mazāk nekā 30 stundas nedēļā).
“Būtiska ir arī izglītības iestādes mācību vide,” akcentē E. Kanaviņa. ”Pētījumi rāda, ka ir ļoti svarīgi, lai skolēni uzrādītu labu sniegumu akadēmiskajās zināšanās, bet papildus ir liels uzsvars uz prasmēm, piemēram, līderību, komunikāciju, sadarbību. Lai šīs prasmes nostiprinātu, ir jābūt videi, kur tas notiek. Klasēs, kurās skolēnu skaits ir mazs, īpaši 7.–12. klašu posmā, šādas prasmes attīstīt ir pagrūti.”
IZM atsaucas uz starptautiskiem pētījumiem, kuros secināts, ka izglītības kvalitātei ir saistība ar izglītojamo skaitu klasē. Tāpēc ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tiek noteikts minimālais izglītojamo skaits klašu grupā.
Informatīvajā ziņojumā secināts, ka gadījumos, kad izglītojamo skaits ir zemāks par 10 izglītojamajiem klasē, izglītības kvalitāte būtiski samazinās. Latvijā lauku un mazapdzīvotajās teritorijās visās klašu grupās vidējais izglītojamo skaits klasē ir 13–16 izglītojamie, kamēr pilsētās, blīvi apdzīvotās teritorijās un mazpilsētās visās klašu grupās ir 24–25 izglītojamie klasē.
Sadarbībā ar pašvaldībām IZM ir vienojusies par principiem, pēc kādiem tiks novērtēts, vai izglītības iestāžu ekosistēma pašvaldībā ir efektīva. Kvantitatīvie kritēriji ir noteikti, ņemot vērā teritorijas apdzīvotību, bērnu blīvumu.
Paredzēts, ka valstspilsētās optimālais bērnu skaits klasē ir 20 un izglītības iestādei būtu jānodrošina divas paralēlās klases, bet lauku teritorijās klasē jābūt vidēji desmit bērniem.
“Vienojoties ar pašvaldībām, nenosakām skolēnu skaitu klasē, bet gan klašu grupā. Piemēram, 1.–3. klasē lauku teritorijā skolā optimāli būtu jābūt 30 bērniem,” uzsver IZM pārstāve.
“Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka veicinām lielu klašu veidošanos. Tas tā nav. Radām priekšnosacījumus, lai izglītības iestāde varētu veidot optimāla lieluma klases. Neatbalstām 30–34 bērnu klases,” argumentē E. Kanaviņa.
Pēc izglītības likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu.
“Ir izskanējis viedoklis, ka skolu reformā ir jāievēro kvalitātes, nevis kvantitātes kritēriji,” saka E. Kanaviņa un min divus piemērus, kas liecina, ka pirms kritēriju piemērošanas ir jāizvērtē konkrētā situācija.
1. piemērs: netālu viena no otras atrodas divas izglītības iestādes – vidusskolas –, kurās izglītības kvalitāte nav atbilstoša noteiktajiem kritērijiem. Nevar slēgt abas skolas, jo tad bērniem tiktu liegta izglītības pieejamība.
2. piemērs: divās skolās, kas viena no otras atrodas 10 kilometru attālumā, izglītības kvalitātes sniegums ir augsts, bet bērnu skaits klasē vidējās izglītības posmā ir 5–6 skolēni. Ministrija uzskata, ka lietderīgi būtu šīs izglītības iestādes apvienot, tādā veidā gan stiprinot pedagogu noslodzi, gan skolēniem radot plašākas izglītošanās iespējas.
“Ja ņem vērā tikai kvalitāti, tad varam nonākt strupceļā ar skolu pieejamību,” atzīst IZM pārstāve.
Izglītības likuma grozījumos plānots noteikt kritērijus izglītības iestādēm, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nebūtu attiecināms, tostarp saistībā ar izglītības pieejamības nodrošināšanu.
“Nosakot kritērijus izglītojamo skaitam, šīs pieejas mērķis nav būt formālai un principiālai,” saka E. Kanaviņa. “Kritēriji ir kā atskaites punkts, analizējot izglītības ekosistēmu sarunās ar pašvaldībām. Taču primāri svarīgākā ir izglītības iestādes sasniedzamība.”
Situācijās, kad skolā skolēnu skaits ir mazs, taču ir būtiski, lai tā skolēniem būtu pieejama, izglītības iestāde pilnībā tiks finansēta no valsts budžeta. Kā piemēru IZM pārstāve min skaļi izskanējušo diskusiju par vidējās izglītības posma saglabāšanu trijās skolās – Rojas, Mērsraga un Engures vidusskolās.
Šīs izglītības iestādes cita no citas atrodas apmēram 20 km attālumā, katrā skolā vidējās izglītības posmā skolēnu skaits ir zem 30, tātad mazāk nekā 10 bērnu klasē. Sarunās ar pašvaldību ir secināts, ka visas trīs vidusskolas nav ilgtspējīgas. Tajā pašā laikā tās nevar slēgt. Tādēļ Rojā un Engurē vidusskolas tiks saglabātas, pat ja netiks izpildīta vienošanās par to, ka vidējās izglītības posmā ir jābūt 60 bērniem.
Līdzīgi izņēmumi ir arī Dundagas un Jaunpiebalgas vidusskolas.
Informatīvajā ziņojumā ir noteikti sasniedzamības kritēriji atkarībā no izglītības posma. Piemēram, sākumskolas posmā 1.–6. klašu grupās ir jāpiemēro princips “izglītība tuvāk dzīvesvietai” jeb ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/no skolas) nevar būt ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu.
Savukārt pamatskolas posmā 7.–9. klašu grupā un vidējās izglītības posmā 10.–12. klašu grupā attālumam starp izglītības iestādēm būtu jābūt ne vairāk kā 50 km (ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/no skolas) nevar būt ilgāks par 55–60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu).
“Šobrīd izglītības iestādes saņem finansējumu atbilstoši bērnu skaitam,” uzsver E. Kanaviņa. “Neskatoties uz to, ka visās izglītības iestādēs tiek īstenota pamata izglītības programma, skolu saņemtais finansējums ir dažāds.
Tā nav vienlīdzīga iespēja izglītības iestādēm veidot vienlīdzīgu piedāvājumu skolēnam, jo iestādes vadītājs piedāvājumu var veidot sava budžeta ietvaros.
Tā nav arī vienlīdzīga attieksme pret pedagogiem – skolās ar mazāku skolēnu skaitu dažkārt nevar apmaksāt visu pedagoga darbu.”
IZM ir sagatavojusi jaunu finansēšanas modeli vispārējās izglītības posmā – tiks finansēta klase. Ja izglītības iestāde atbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem, tad tā saņems pilnu finansējumu atbilstoši tam, cik mācību stundu satura īstenošanai ir jānodrošina konkrētajā klasē, kāds ir nepieciešamais atbalsts skolēniem – gan individuālās konsultācijas, gan fakultatīvās nodarbības. Tiks aprēķināts un piešķirts finansējums pedagogiem, lai samaksātu par citu pienākumu veikšanu – gatavošanos mācību stundām, skolēnu darbu labošanu, individuālajām konsultācijām, metodiskā darba īstenošanu u. c.
Ja izglītības iestāde atbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem, tad programmu pilnībā finansēs valsts. Ja kritēriji netiks izpildīti, tad valsts ar pašvaldību dalīs atbildību par pedagoga darba samaksu.
Atbilstoši bērnu skaitam finansējumu nodrošinās valsts, bet trūkstošos līdzekļus – pašvaldība.
Izglītības ministre Anda Čakša medijos ir izteikusies, ka jaunais finansējuma modelis būs par 30% dārgāks nekā pašreizējais. 2023. gadā no valsts budžeta pedagogu atalgojumam tika novirzīta mērķdotācija 396 969 832 eiro apmērā.
Kvantitatīvie kritēriji tiks piemēroti arī privātajām izglītības iestādēm. Projektā paredzēts, ka uz privātskolām attieksies kritēriji, kas ir piemēroti pašvaldības dibinātām izglītības iestādēm teritorijās ar retāku apdzīvotību. Respektīvi, tie būtu 30 skolēni 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupā, bet vidusskolā – 60 bērni.
Ja kritēriji netiks izpildīti, tad privātskolai pašai būs jāatrod trūkstošie finanšu līdzekļi.
E. Kanaviņa atklāj, ka sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pašlaik tiek izstrādāta speciāla atbalsta programma austrumu pierobežai. IZM kopā ar pašvaldībām ir identificējusi, kādas ir vajadzības izglītībā. “Ir nepieciešams papildu finansējums, lai izglītības iestādēm veidotu drošu vidi. Tiks paredzēti arī līdzekļi materiāli tehniskajai bāzei mācību satura īstenošanai – mācību kabinetu aprīkojumam un sporta infrastruktūrai,” saka IZM pārstāve.
Lai veidotu atbilstošu satiksmes infrastruktūru skolu pieejamībai, pašlaik notiek sadarbība starp trijām – IZM, VARAM un Satiksmes – ministrijām, kā arī ar pašvaldībām.
“Satiksmes ministrija šajā procesā var aktīvi iesaistīties tajā brīdi, kad esam sapratuši, kāds katrā pašvaldībā ir izglītības iestāžu tīkls, lai atbilstoši plānotajam tīklam izvērtētu ceļu infrastruktūru un veiktu ieguldījumus, kur tie ir akūti nepieciešami,” norāda E. Kanaviņa.
Lai gan vēl janvāra vidū IZM pauda, ka jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā” varētu ieviest no šī gada 1. septembra, pēc asām diskusijām sabiedrībā ministrija ir kļuvusi pielaidīgāka.
Šobrīd ir plānots, ka pāreja uz jauno skolu finansēšanas modeli tiks uzsākta 2024. gada 1. septembrī, mērķdotāciju pedagogu darba samaksai aprēķinot tām pašvaldībām, kurām nav nepieciešams finansējums. Respektīvi, finansējumu pēc jaunā finansēšanas modeļa saņems tās pašvaldības, kuru izglītības iestādes atbildīs noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem.
E. Kanaviņa zina teikt, ka dažas pašvaldības jau šobrīd budžetā ir paredzējušas vajadzīgo līdzfinansējumu savu izglītības iestāžu programmu īstenošanai un arī izsaka vēlmi pāriet uz jauno finansēšanas modeli. No 43 pašvaldībām tādas ir piecas, bet šobrīd notiek aktīvas sarunas arī ar citām.
Tām pašvaldībām, kas nebūs gatavas pāriet uz jauno finansēšanas modeli, finansējums tiks aprēķināts pēc līdzšinējā principa – viena skolēna izmaksas. Finansējums tiks piešķirts pašvaldībai, kura to atbilstoši savai noteiktajai kārtībai sadalīs izglītības iestādēm. Šie pārejas nosacījumi būs spēkā līdz 2025. gada 1. septembrim, akcentē IZM pārstāve.
|
|
Kopumā 2022./2023. mācību gadā Latvijā bija 527 skolas (sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, valsts ģimnāzijas). No kopējā pašvaldību dibināto vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla 63,6% izglītojamo 2022./2023. mācību gadā izglītību ieguva vidusskolās, kas veido 39,5% no visām izglītības iestādēm.
Kopumā Latvijā lielākā disproporcija vērojama pamatskolās, jo tās veido 47,4% no visām izglītības iestādēm, taču tajās mācās tikai 23% izglītojamo.
Latvijā 31 izglītības iestādei jeb 5,9% ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, tajās mācās 9,4% no kopējā izglītojamo skaita.
No visām pašvaldību dibinātajām vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm 2022./2023. mācību gadā 233 izglītības iestādēs jeb 44% tiek īstenota arī pirmsskolas izglītības programma.
Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā izglītojamo skaita, taču tajās atrodas 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita.
Pamatskolā lauku un mazapdzīvotajās teritorijās mācās 10,8% no kopējā izglītojamo skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.
