FOTO: Freepik
Uzņēmumiem ir iespēja pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) dotācijai darba vietas pielāgošanai darbiniekam ar invaliditāti. Pielāgošanā ietilpst nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegāde, kā arī to piegāde un uzstādīšana. LV portāls skaidro, kādi pielāgojumi un cik lielā apmērā tiek piešķirti, kāda ir līdzšinējā pieredze un kā šo iespēju vērtē organizācijas, kas aizstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības.
Finansējuma piešķiršana darba vietas pielāgošanai iespējama, pateicoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” pasākumam “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti”.
Lai pieteiktos uzņēmuma darba vietas pielāgošanai personai ar invaliditāti, nepieciešams aizpildīt pieteikuma formu, kas atrodama NVA mājaslapas sadaļā “Darba vietas pielāgošana”.
Aizpildītais pieteikums jāiesniedz NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” noteic, ka ergoterapeits pēc darba devēja piedāvātās darba vietas novērtēšanas iesniedz aģentūrā rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.
Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 eiro vienas darba vietas pielāgošanai.
Dotāciju viena nodarbinātā darba vietas pielāgošanai var piešķirt ne biežāk kā reizi piecos gados.
Projektu NVA īsteno kopš 2022. gada oktobra, un pielāgojumi jau ir veikti 64 iekārtotajām darba vietām.
“Darba vietas pielāgošanu ergoterapeits veic katrai personai individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus, t. sk. jau esošo darba vietas iekārtojumu, profesiju un konkrētās personas veicamos amata pienākumus, kā arī konkrētās personas piešķirtās invaliditātes funkcionālo traucējumu veidu un citas blakus esošās veselības problēmas,” LV portālam paskaidro NVA.
NVA atklāj, ka projekta ietvaros visbiežāk personai ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai ergoterapeits ir nozīmējis darba devējam iegādāties ergonomiskus augstumā regulējamus darba galdus, kas paredzēti darbam gan sēdus, gan stāvus, ergonomiskus biroja vai darba krēslus ar regulējamu augstumu, sēdvirsmas dziļumu, atzveltnes augstumu un roku balstiem, regulējamus kāju balstus, LED datora monitorus, lai nodrošinātu skaidrāku un kontrastaināku attēlu, ergonomiskas formas datorpeles, portatīvo datoru paliktņus, kā arī atpūtas krēslus vai dīvānus, jo personām funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešams ievērot atpūtas režīmu un nepieciešams atpūsties ērtā sēdus vai guļus pozīcijā, lai, piemēram, mazinātu mugurkaula jostas daļas muskulatūras pārslodzi un sasprindzinājumu.
Izmantot iespēju iesaistīties NVA organizētajā pasākumā izmantojuši ēdināšanas, mazumtirdzniecības, pārtikas ražošanā, ūdens ieguvē, grāmatvedībā un veselības jomā strādājoši uzņēmumi.
Darba vietas pielāgotas dažādu profesiju pārstāvjiem: juristam, grāmatvedim, pavāram, virtuves darbiniekam, konditoram, noliktavas darbiniekam, preču izvietotājam, laborantam, ražošanas vadītājam, datu ievades operatoram, kasierim, dežurantam, virsmāsai, vispārējās aprūpes māsai, ķirurgam, mehāniķim, attīrīšanas iekārtu operatoram, biroja vadītājam, projekta vadītājam, mazumtirdzniecības veikala pārdevējam u. c., atklāj aģentūrā.
Vēloties noskaidrot, kā projektu vērtē personas, kuras ikdienā nodarbojas ar cilvēku ar invaliditāti labklājības problēmu risināšanu, sazinājāmies ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāju Guntu Anču un juristi, sociālo tiesību konsultanti Santu Survilu.
“Sustento” valdes priekšsēdētāja G. Anča LV portālam atklāja, ka viņas vērtējumā projekts, lai arī virzībā pareizs, nav uzskatāms par pilnvērtīgu.
“Lielākajā daļa attīstīto ES valstu, pieņemot darbā cilvēkus ar invaliditāti, tiek izmantots “saprātīgā pielāgojuma” princips. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka iespējas un invaliditātes radītie ierobežojumi tiek izvērtēti individuāli, un, balstoties uz šo izvērtējumu, tiek piedāvāts darbiniekam ērtākais risinājums. Tas ietver ne tikai fiziskās vides pieejamības nodrošinājumu, bet arī nepieciešamos darba laika un darba pienākumu pielāgojumus. Savukārt NVA piedāvātais atbalsts nodrošina tikai fiziskās vides pielāgojumus, kas, kaut gan ir ļoti nepieciešami, tomēr lielākajai daļai cilvēku ar invaliditāti ir nepietiekami, lai pilnvērtīgi iekļautos atvērtā darba tirgū,” stāsta G. Anča.
Nepilnības saskata arī S. Survila, kas savā jurista praksē konsultē arī darba devējus, kas vēlas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.
“Šobrīd, jurista praksē konsultējot cilvēkus ar invaliditāti un darba devējus, esmu noskaidrojusi vairākus iemeslus, kas attur darba devējus pieteikties finansējumam un pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Viens no būtiskākajiem iemesliem – birokrātiskais slogs dokumentu noformēšanā finansējuma saņemšanai un finansējuma izlietojuma atskaitīšanās sistēmā,” skaidro S. Survila.
S. Survila problēmu saskata arī tajā, ka ergoterapeita vizīti cilvēks ar invaliditāti var saņemt tikai vienu reizi. Nereti gadoties, ka cilvēks ar invaliditāti nav apmierināts ar ergoterapeita sniegto atzinumu, taču noteikumi neparedz, ka atzinumu šādā gadījumā var pārskatīt vēlreiz.
Tāpat arī, kā skaidro S. Survila, darba vietas iekārtošana ir daudz plašāka par darba galda pielāgošanu konkrētā cilvēka vajadzībām.
“Ir arī jāparedz finansējums, piemēram, labierīcību telpu pārveidošanai, ja iestādē nav ierīkota cilvēku ar invaliditāti vajadzībām atbilstoša labierīcību telpa. Ja šādas telpas nav, tad cilvēku ar invaliditāti nodarbināt nebūs iespējams,” sarunas izskaņā piebilst S. Survila.
