Tajā tiek plānots panākt nolīgumu par pasaules vides aizsardzības pūliņus vienojošā dokumenta – Kioto protokola - atjaunošanu. Stingrā apņemšanās, visticamāk, netiks īstenota pilnā mērā.
Ūdens bez trauka
Nelielā Austrālijas pilsētiņa Bandenūna šovasar pārsteidza pasauli ar videi patiesi džentlmenisku žestu - aizliedza pārdot ūdeni plastmasas pudelēs. Pilsētā, kurā ir vien 2500 iedzīvotāji, publiskā sanāksmē tika nolemts aizliegt tirdzniecības vietās pārdot ūdeni plastikāta pudelēs, tā vietā iedrošinot cilvēkus ņemt ūdeni no pilsētas bezmaksas dzeramā ūdens urbuma, līdzi ņemot vairākkārt lietojamus traukus.
Ideja pilsētiņas iedzīvotājiem sākotnēji radusies kā protests pret kādas kompānijas vēlmi pārņemt pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vietu, lai ūdeni, sapildītu pudelēs, pārdotu Austrālijas lielākajās pilsētās. Bet vēlāk, kā interesentiem skaidroja bandenūnieši, šī izšķiršanās viņiem kļuvusi vairāk par morālas dabas jautājumu. Viņi uzskata, ka nav vērts uzķerties tirgotāju reklāmas kampaņām un maksāt par to, ko var dabūt par velti. Linčots gan neviens, kuru redzēs dzeram pirktu ūdeni, netikšot.
Šo mazās pilsētas iniciatīvu atbalsta arī Jaundienvidvelsas štata premjers, liekot amatpersonām pārtraukt pirkt ūdeni un to ņemt no publiskajām akām.
Austrālijas valdība ir sākusi 10 gadu projektu “Ūdens nākotnei”, kura finansējums apstiprināts 12,9 miljardu Austrālijas dolāru (5,6 miljardi latu) apmērā. Tam ir četras galvenās prioritātes: cīņa pret klimata izmaiņām, saprātīga ūdens izmantošana, ūdens resursu sargāšana, upju tīrības nodrošināšana.
Eiropas Savienības vides institūcijas, analizējot ūdens resursu saglabāšanas iespējas, salīdzināšanai nereti iekļauj arī Austrāliju. Taču, šķiet, naivi iedomāties, ka eiropieši pārņems Austrālijas pilsētiņas praktisko pieredzi.
Daudzi dzīvo ūdens trūkumā
Saldūdens veido tikai 3% procentus no visiem planētas ūdens krājumiem, turklāt mazliet vairāk nekā divas trešdaļas no tā atrodas ledus šļūdoņos un ledus cepurēs. Lai arī saldūdens uz planētas kopumā netrūkst, galvenais iemesls, kādēļ šobrīd vairāk nekā 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju ir niecīga vai pat nav pieejas kvalitatīvam saldūdenim, ir tas, ka 60% no tā atrodas 10 valstu teritorijās. Ķīnā, kurā dzīvo apmēram piektā daļa pasaules iedzīvotāju, ir pieejami tikai 7% Zemes saldūdens krājumu. Lielākajā daļā Āfrikas kontinenta dzeramā ūdens trūkst vairāk nekā 65% cilvēku, liecina UNESCO pētījums. Šādiem un līdzīgiem faktiem jāpārliecina politikas noteicējus, ka nepieciešama radikāla rīcība drūmās nākotnes prognožu novēršanai.
No kurienes negaidīti lieti un pārmērīgs sausums
Eiropas Savienības vides institūciju interneta vietnēs atrodamā informācija liecina: zinātniekiem ir pierādījumi, ka klimata pārmaiņām ir milzīga ietekme uz ūdens krājumiem. Kopsakars ir divējāds. Pirmkārt, globālā sasilšana izjauc nokrišņu sadalījuma līdzšinējo režīmu, atnesdama vētras un sausumus un palielinādama pieprasījumu pēc saldūdens. Otrkārt, enerģija, kas vajadzīga ūdens attīrīšanai un sadalei, pastiprina siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, kas paātrina klimata pārmaiņas.
Daudz ūdens patērē ne vien sabiedriskā ūdensapgāde, bet arī rūpniecība, lauksaimniecība un tūrisms. Taču vislielākā ūdens daļa - tuvu puse - aiziet enerģijas iegūšanai. Eiropas Savienībā enerģijas ražošanai izlieto 44% ūdens, lauksaimniecībai - 24%, sabiedriskajai ūdensapgādei - 17% un rūpniecībai -15%.
"Ekstrēmas dabas parādības - vētras un plūdi – ir arvien biežākas un jaudīgākas."
Eiropas Komisijas (EK) 2007. gada paziņojumā par sausumu uzskaitīts: sausuma skarto teritoriju un cilvēku skaits no 1976. gada līdz 2006. gadam ir pieaudzis gandrīz par 20%. 2003. gadā tas skāra vairāk nekā 100 miljonus cilvēku un vienu trešdaļu no ES teritorijas. Postījumi Eiropas ekonomikai izmaksāja vismaz 8,7 miljardus eiro. Ekstrēmas dabas parādības - vētras un plūdi - ir arvien biežākas un jaudīgākas.
Nepastāvīgais rudens
Šovasar, sākoties Zviedrijas prezidentūrai ES, premjerministrs Fredriks Reinfelts nāca klajā ar vēstījumu, ka „Eiropas Savienībai jāturpina uzņemties atbildību par draudiem pasaules klimatam. Mūsu laikmeta lielais izaicinājums ir novērst draudus pasaules klimatam un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Prezidentūras uzdevums ir, sadarbojoties ar pārējām pusēm, veicināt jaunas vienošanās par klimatu pieņemšanu Kopenhāgenā šā gada decembrī”.
ANO klimata pārmaiņu samitā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā decembrī piedalīsies 170 valstu pārstāvji, un kopā tajā būs 8000 dalībnieku. Sākotnēji bija izvirzīts mērķis vienoties par jaunu Kioto protokolu (tā darbība beidzas 2012. gadā), lai novērstu klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpēc jāizstrādā normas, kuras regulēs tā saukto siltumnīcefekta gāzu izmešus pēc 2012. gada.
Rudens pirms konferences ir pagājis ne tikai mulsinošās prognozēs par gaidāmo ziemu (vai tā būs ļoti barga, vai arī – kā pēdējos gados - nepastāvīga), bet arī smagās diskusijās par iespēju pasaulei vienoties par būtiskiem lēmumiem klimata pārmaiņu novēršanā.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu septembrī pauda viedokli, ka pārrunas par jaunu klimata deklarāciju ir nonākušas „bīstami tuvu strupceļam”. Jo starp valstīm nav vienprātības par emisiju samazināšanas apmēru un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, lai ar klimata izmaiņām palīdzētu cīnīties nabadzīgajām valstīm.
Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens oktobrī paziņoja, ka sarunas par jauno klimata pārmaiņu novēršanas deklarāciju ir pārlieku lēnas, kas rada bažas, ka Kopenhāgenas samits būs neveiksmīgs. Jā, progress atsevišķās jomās ir panākts (par pasākumiem tehnoloģiju izmaiņām, apmežošanai, mežu izciršanas regulēšanā). Taču joprojām nav risinājuma būtiskajos jautājumos (tostarp industriālo valstu apņemšanās samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūdi un jaunattīstības valstu apņemšanās ierobežot gāzu emisijas apjomu pieaugumu).
Savs vārds sakāms arī cietēju un apdraudēto pusei
ANO klimata izmaiņu samitā Kopenhāgenā Āfrika pieprasīs industriāli attīstītām valstīm miljardiem dolāru kompensāciju par neatgriezeniskām klimata izmaiņām, šovasar vēstīja „RIA Novosti”. Šāds paziņojums nācis klajā pēc astoņu Āfrikas valstu vadītāju sanāksmes Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā. „Mūsu pozīcija ir tāda, ka attīstības valstu, īpaši Āfrikas valstu, ātrai attīstībai un industrializācijai neatgriezenisku klimata izmaiņu apstākļos ir nepieciešama ievērojama naudas summa,” skaidrojis Sudānas pārstāvis. Tā lēsta apmēram 100 miljardu dolāru apmērā (47 miljardi latu), kas ir tikpat, cik Eiropas Savienības valstis izdevušas pēdējos 30 gados, lai novērstu dabas stihiju sekas.
Norvēģijas iniciatīvas
Norvēģijas valdība ir izvirzījusi mērķi kļūt par starptautisku līderi vides politikā. Šī iemesla dēļ Norvēģija aktīvi līdzdarbojas jauna, visaptveroša un prasīga starptautiska nolīguma par klimata pārmaiņām izstrādē. Šis nolīgums stātos spēkā pēc tam, kad beigsies Kioto protokola (2008-2012) saistību periods. Norvēģija turpina pildīt savas saistības un samazināt siltumnīcefekta gāzu izmeti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Norvēģijas nostāja ir noteikt konkrētus mērķus, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, un tāpēc tā cenšas panākt starptautisku vienošanos ar mērķi ierobežot vidējo globālās temperatūras pieaugumu līdz 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laiku. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2050. gadam globālās emisijas ir jāsamazina par 85 procentiem. Norvēģijas pašmērķis ir līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas līdz līmenim, kas atbilstu 30% no 1990. gadā reģistrēto emisiju daudzuma.
Emisiju kvotu izsole ir potenciāls ienākumu avots starptautiskajā emisiju tirdzniecības sistēmā. Norvēģija ir piedāvājusi jaunajā klimata nolīgumā paredzēt daļu emisiju kvotu izsoļu rīkot starptautiskā līmenī, tā gūstot ienākumus, kas nodrošinātu nepieciešamo finansējumu jaunajam nolīgumam. Norvēģija arī vēlas iekļaut jaunajā, starptautiskajā klimata nolīgumā punktu par atmežošanas un mežu noplicināšanas dēļ radušos emisiju ierobežošanu jaunattīstības valstīs.
"Partneriem rūpnieciski attīstītajās pasaules daļās un strauji augošas ekonomikas valstīs jāuzņemas sava daļa atbildības."
Kopš 1997. gada starptautiskās kuģniecības un aviācijas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas ir pieaugušas par 50 procentiem. Taču šo emisiju apjomu neregulē ne ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ne Kioto protokols. Sektori, kuru ikgadējās CO2 emisijas sasniedz 1,35 miljardus tonnu, būtu jāiekļauj nākamajā, globālajā klimata nolīgumā. Norvēģija vēlas iekļaut prasības samazināt emisiju apjomus minētajos sektoros jau Kopenhāgenas klimata nolīgumā.
Gan Arktikai, gan Antarktikai ir vitāla nozīme globālajā klimata sistēmā. Norvēģijas mērķis ir nodrošināt polāro reģionu stingru uzraudzību, kā arī informāciju par klimata pārmaiņām šajos reģionos izmantot lēmumu pieņemšanā klimata pārmaiņu jomā.
EK optimisms: ES izdosies sasniegt vai pārsniegt Kioto mērķus
Oktobrī Briselē notikušajā samitā dalībvalstis apņēmās paust vienotu uzskatu decembrī gaidāmajā Kopenhāgenas samitā, aicinot arī citas valstis, jo sevišķi ASV un Ķīnu, piedalīties kaitīgo izmešu samazināšanā.
Pati Eiropas Savienība, visticamāk, izpildīs Kioto protokola saistības samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas - tā teikts Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā par emisijām. Pēc jaunākajām prognozēm, ES-15 valstis sasniegs Kioto protokolā noteikto 8% samazinājuma mērķi. Protokols paredz arī individuālas saistības 10 no 12 pārējām ES dalībvalstīm, un tām emisiju samazinājums tiek prognozēts 6–8% zem bāzes gada līmeņa. Tas izdosies, kombinējot esošās rīcībpolitikas un pasākumus, emisiju kredītu iegādi no projektiem trešajās valstīs, ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) dalībnieku iegūtās kvotas un kredītus un mežsaimniecības darbības, ar ko tiek absorbēts atmosfēras ogleklis, - šomēnes informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.
“Šīs prognozes nostiprina ES vadošo pozīciju, izpildot starptautiskās saistības cīņā ar klimata pārmaiņām. Tās liecina, ka ES ir uz pareizā ceļa un spēs sasniegt Kioto 2008.–2012. gada mērķi. Pieņemot ES klimata un enerģētikas dokumentu paketi šī gada sākumā, mēs esam ieviesuši galvenos pasākumus turpmākai emisiju samazināšanai - līdz 2020. gadam vismaz par 20%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Neviens reģions pasaulē vēl to nav panācis. Taču 20% samazinājums nav pietiekams bīstamo klimata pārmaiņu novēršanai, tāpēc ES ir apņēmusies paaugstināt šo mērķi līdz 30%, ja citas emitētājas valstis pasaulē sniegs taisnīgu, līdzvērtīgu ieguldījumu, noslēdzot vērienīgu globālu klimata vienošanos decembrī Kopenhāgenā. Mūsu partneriem rūpnieciski attīstītajās pasaules daļās un strauji augošas ekonomikas valstīs jāuzņemas sava daļa atbildības,” uzskata vides komisārs Stavross Dimass.
Klimata pakta pieņemšanu atliks?
ASV prezidents Baraks Obama un citi pasaules līderi novembra vidū pauda atbalstu juridiski saistoša klimata pakta pieņemšanas atlikšanai līdz 2010. gadam vai pat vēlākam laikam, informē LETA. „Ņemot vērā laika faktoru un situāciju atsevišķās valstīs, mums tuvākajās nedēļās ir jākoncentrējas uz to, kas ir iespējams un kas nav,” sacīja Dānijas premjers Rasmusens, sanāksmē Singapūrā izklāstot savu jauno piedāvājumu Kopenhāgenas pakta noslēgšanai.
Dānijas premjera divu soļu plāns ļautu klimata sarunās decembrī noslēgt politisku vienošanos, kam sekotu diskusijas vienprātības panākšanai par juridiski saistošu mērķi, finansējuma sadali un tehnoloģiju nomaiņu lēnāku ieviešanu, kaut arī ar jaunu noteiktu gala termiņu. Tas dotu ASV Senātam ilgāku laiku oglekļa izmešu ierobežošanas likuma ieviešanai, kā arī ļautu Obamas administrācijai 2010. gada vidū Bonnā paredzētajā ANO klimata sanāksmē noteikt 2020. gada mērķi un finanšu solījumus.
"Var iegādāties ledus šļūdoņos iegūtu ūdeni par vairāk nekā 20 ASV dolāriem (9,4 lati) litrā."
„Līderu vidū valdīja novērtējums, ka ir nereāli līdz Kopenhāgenas sarunām, kas sāksies pēc 22 dienām, panākt pilnvērtīgu un starptautiski juridiski saistošu vienošanos,” pēc ASV, Ķīnas, Japānas, Krievijas, Meksikas, Austrālijas un Indonēzijas līderu sarunām pavēstīja ASV delegācijas pārstāvis Maikls Fromens.
Kopenhāgenas samits tiek uzskatīts par pēdējo iespēju pasaulei vienoties par līgumu, kas aizstās Kioto protokolu un ieviesīs nepieciešamos pasākumus pret globālo sasilšanu. Tā kā sarunas par līguma izstrādi norit ar grūtībām, divdaļīga plāna apstiprināšana varētu būt kompromiss. Pagaidām neesot skaidrs, vai Ķīna, pasaulē lielākais oglekļa dioksīda izmetējs, atbalstīs divdaļīgo piedāvājumu. Ķīnas prezidents Hu Dziņtao izvairījies pieminēt jauno piedāvājumu, koncentrējoties uz nepieciešamību izveidot finansēšanas mehānismu, pēc kura bagātās valstis nodrošinās finanšu atbalstu nabadzīgajām valstīm.
Ūdens biznesā ekskluzīvas nišas
Kamēr dažādas pasaules organizācijas ceļ trauksmi par jau tuvākajā nākotnē paredzamu krasu situācijas pasliktināšanos pasaules iedzīvotāju apgādē ar saldūdeni, tiek meklēti risinājumi cīņai ar globālajām klimata izmaiņām, izgudrotas arvien modernākas ūdens attīrīšanas iekārtas. Jau var, piemēram, iegādāties ledus šļūdoņos iegūtu ūdeni par vairāk nekā 20 ASV dolāriem (9,4 lati) litrā vai iejaukt martini ar džinu, kura izgatavošanā izmantots no aisbergiem ņemts ūdens. Kā ne, ja tiek uzskatīts, ka tieši šāds, vairāk nekā 10 tūkstoš gadu ārēju apstākļu neietekmēts ūdens, ir vistīrākais.
Un acīmredzot nav utopija, ka nebūt ne tālā nākotnē pie Āfrikas krastiem parādīsies kuģi, velkot aisbergus. Kompānijas, kurām ir pieredze pārvietot naftas platformas apdraudošos ledus milžus drošākā attālumā, jau apsverot šādu peļņas iespēju.
