Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 18.punktā ir noteiks, ka materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem [..] ņem ārstniecības personas un darbinieka klātbūtnē. Urīna paraugus ņem laboranta uzraudzībā.

Uz jautājumu, vai MK noteikumu 18.punktā minētajai „ārstniecības personai”, kas ņem materiāla paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, ir jābūt tam pašam ārstam, kurš atbilstoši šo noteikumu 15. un 26.punktam veic medicīnisko pārbaudi un sniedz galīgo atzinumu, Veselības inspekcija norāda, ka noteikumos nav konkretizēta ārstniecības persona, kura ir tiesīga ņemt laboratorisko izmeklējumu paraugus. Šajā gadījumā ar ārstniecības personu var saprast gan ārstu, gan ārsta palīgu, gan medmāsu u.c.

Arī jautājumā minētajā 24.punktā ir teikts, ka nosūtījumā alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē norāda tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, bet nav noteikts, ka parauga ņemšanai jānotiek tā ārsta, kurš veic medicīnisko pārbaudi un sniedz galīgo atzinumu, klātbūtnē.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo procesuālo pārkāpumu, sastādot nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (MK noteikumu 24.punkts, 5.pielikums), vēršam uzmanību, ka, lai arī jebkuras procesuālās normas pārkāpuma gadījumā var runāt par prettiesiskumu,  tiesu praksē nostiprināts viedoklis par procesuālo pārkāpumu iedalījumu būtiskajos un nebūtiskajos.  

Par būtisku procesuālo pārkāpumu uzskatāms tāds pārkāpums, kas var ietekmēt administratīvo aktu pēc būtības, proti, ja ir iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (t.s. rezultātu ietekmējošas procesuālās normas pārkāpums (AT Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede. Administratīvā akta tiesiskums. Jurista Vārds. 2004.gada 23.marts, Nr.11)). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2005.gada 15.marta spriedumā lietā SKA-59 paudis atziņu: „Ja procesuālais pārkāpums ir tik nozīmīgs, ka varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, tiesa šādu administratīvo aktu var atcelt, nevērtējot materiālo tiesību normu ievērošanu. Citiem vārdiem, ja iestāde administratīvā akta sagatavošanas un izdošanas procesā ir pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus, tiesa nevar paļauties, ka faktiskie apstākļi konstatēti ir pareizi.”

Ņemot vērā iepriekšminēto, situācijas apraksts tomēr vedina domāt, ka ir apšaubāmi, ka iespējamā nosūtījuma noformēšanas kārtības neievērošana ļauj apšaubīt veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātus. Turklāt MK noteikumi Nr.15 paredz, ka medicīniskās pārbaudes protokolu paraksta arī pats pārbaudāmais transporta līdzekļa vadītājs, tādējādi paužot piekrišanu, ka medicīniskā pārbaude ir veikta viņam, nevis kādai citai personai (29.punkts). Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās vai nav spējīgs parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā. Tāpat autovadītājam ir tiesības nepiekrist veikto analīžu rezultātiem. Tādā gadījumā tās tiek veiktas atkārtoti (26. un 30. punkts).