Latvijā nav noteikts īpašs statuss un papildu valsts sociālais atbalsts bērnu vecākiem, kuri audzina bērnus vieni paši. Līdz ar to viņiem pienākas tāds pats valsts atbalsts kā jebkurai ģimenei ar bērniem. 

Vienīgais, kas varētu būt papildus šādā situācijā, ir uzturlīdzekļi. Ja bērna tēvs nav uzņēmies rūpes par savu bērnu, būtu jākārto uzturlīdzekļu saņemšana no tēva arī gadījumā, ja viņš atsakās atzīt paternitāti un piedalīties bērna nodrošināšanā. Ja uzturlīdzekļu piedziņa no bērna tēva nebūs iespējama, tos izmaksās no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Taču vispirms nepieciešams apstiprinājums, ka konkrētais cilvēks, no kura vēlas piedzīt uzturlīdzekļus, ir bērna tēvs – tātad ir jānosaka paternitāte.  

Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti brīvprātīgi, var sniegt tiesā prasības pieteikumu noteikt paternitāti tiesas ceļā. Paternitāti var noteikt neatkarīgi no tā, kad dzimis bērns un reģistrēta viņa dzimšana. Prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Lai prasības pieteikums tiktu noformēts juridiski pareizi, ieteicams meklēt jurista palīdzību. 

Ja pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiska ekspertīze jeb DNS tests. Saskaņā ar Civilprocesa 249.¹pantu tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. No ekspertīzes izvairīties nevarēs, jo tiesa var pieņemt lēmumu par atbildētāja piespiedu nogādāšanu uz tiesu ekspertīzes izdarīšanai. 

Vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedzīšanu. Civilprocesa likuma 43.panta trešā daļa noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja persona sniedz tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu vienlaikus, tā ir atbrīvota no valsts nodevas un kancelejas nodevas. 

Vairāk par šo jautājumu izklāstīts LV portāla skaidrojumos „Paternitāte – bērna izcelšanās noteikšana” un „Vīrietis atsakās no bērna? Uz tiesu!” 

Tāpat kā jebkuram iedzīvotājam ir tiesības vērsties savas pašvaldības (pēc deklarētās dzīvesvietas) sociālajā dienestā, lai noskaidrotu, kāda veida palīdzību, tai skaitā materiālu atbalstu, pašvaldība personai var sniegt. Ja ģimene ir trūcīga, pašvaldība, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, var piešķirt GMI pabalstu un arī dzīvokļa pabalstu. Katra pašvaldība var noteikt arī dažādus citus palīdzības veidus saviem iedzīvotājiem. Tos piešķir, izvērtējot ģimenes konkrēto situāciju.