Gadījumi, kādos zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ir noteikti Civilprocesa likuma 589.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 591.pantā noteikti gadījumi, kādos tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu. Šajos pantos nav noteikti tādi gadījumi, kad pircējs varētu lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam vai tiesai atzīt izsoli par nenotikušu vai spēkā neesošu. Līdz ar to pircējam nav iespēju lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam vai tiesai atzīt izsoli par nenotikušu vai spēkā neesošu. 

Civilprocesa likuma 579.panta ceturtajā daļā noteikts, ka, apķīlājot kustamo mantu, no glabātāja ņemams paraksts, ka viņš to neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

Ievērojot minēto, glabātājam var iestāties kriminālatbildība par mantas nepienācīgu glabāšanu. Līdz ar to, ja glabātājs mantu nav glabājis pienācīgi, piemēram, glabātājs glabājumā nodoto mantu ir noslēpis, zvērināts tiesu izpildītājs var vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Savukārt, ja glabātājs nodod glabājumā esošo mantu ar nepilnīgi komplektāciju, tad zvērināts tiesu izpildītājs to norāda mantas pieņemšanas–nodošanas aktā un mantas pircējam ir tiesības vērsties pret mantas glabātāju. Par mantas pilnīgas komplektācijas nodošanu mantas pircējam ir atbildīgs mantas glabātājs.