Vienpersoniski lemt par liegumu tēvam tikties ar savu bērnu Jūs nevarat. Bērna tēvam likums garantē saskarsmes tiesības. 

Atbilstoši Civillikuma 181.pantam ne tikai bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar abiem vecākiem, bet arī abiem vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tāpat bērna tēvam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Savukārt citiem, tostarp arī Jums, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. 

Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Ja vecāki nevar vienoties par saskarsmes kārtību, Civillikuma 182.panta pirmā daļa noteic, ka strīds jāizšķir tiesai, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Ja uzskatāt, ka saskarsme ar tēvu šobrīd nav bērna interesēs, jo tēvs varētu bērnu emocionāli un fiziski iespaidot, Jūsu tiesības un arī pienākums, aizsargājot bērna intereses, ir celt attiecīgu prasību. Tiesas uzdevums bērna interešu vārdā ir atrast pareizāko risinājumu. 

Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī bērna un vecāka tikšanās laiku. Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tāpat tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesības, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.