Kārtību, kā notiek mantas aresta atcelšana, nosaka Kriminālprocesa likuma 366.pants:

„(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta. Lēmums par aresta atcelšanu jāpieņem, ja:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;
2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu, ka manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu;
3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;
4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;
5) noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;
5¹) arestēto mantu ar procesa virzītāja atļauju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājs pārdevis, lai veiktu nolēmuma izpildi;
6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Procesa virzītājs var saglabāt arestu tādai mantas daļai, kas var būt nepieciešama procesuālo izdevumu segšanai.

(3) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu.

(4) Ja mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par mantas aresta atcelšanu, persona, kuras mantai bija uzlikts arests un kuras manta bija nodota glabāšanā saskaņā ar šā likuma 365.panta 2.¹ daļu, nav izņēmusi tai piederošo mantu, procesa virzītājs vai — pēc gala nolēmuma kriminālprocesā stāšanās spēkā — paziņojumu nosūtījušās iestādes tiesnesis, prokurors vai izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs pieņem lēmumu par šīs mantas realizāciju vai iznīcināšanu. Lēmums nav pārsūdzams. Mantas realizācijas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Savukārt minētā likuma 27.pantā ir definēts, kas ir procesa virzītājs:

„(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;
2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;
3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;
4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;
5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā — izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā prokurors;
2) kriminālvajāšanā — prokurors;
3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;
4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs;
5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās — tiesnesis.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.”

Tātad atkarībā no kriminālprocesa stadijas var būt atšķirība, kas ir procesa virzītājs. Jums noteikti tas ir zināms, un Jums ir jāvēršas pie šā kriminālprocesa virzītāja.