Latvijas Republikā būvspeciālistu kompetences novērtēšanu veic kompetences pārbaudes iestādes atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (noteikumi Nr. 169).

Šo noteikumu 15. punkts nosaka, ka kompetences pārbaudes iestādes atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir arī tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai normatīvajos aktos par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz kvalifikācijas atzīšanu šajā gadījumā norādām, ka Ekonomikas ministrija ir noslēgusi deleģēšanas līgumus ar vairākām kompetences pārbaudes iestādēm par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Detalizētāka informācija ir pieejama šeit.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. decembra noteikumu Nr. 827 “Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā” (noteikumi Nr. 827) 16. un 17. punktam, ja pretendenta iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, institūcija, kas izsniedz atzīšanas apliecības (kompetences pārbaudes iestāde), pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un sagatavo būvprakses sertifikātu, kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Proti, ja pretendenta kvalifikācija tiek atzīta, tad pretendentam ir tiesības iegūt patstāvīgās prakses tiesības bez papildu pārbaudēm vai citiem nosacījumiem.

Attiecībā uz gadījumiem, kad pretendenta kvalifikācija var netikt atzīta, norādām, ka likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 45. pantā ir noteikti gadījumi, kuros ir uzskatāms, ka pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām. Ja kvalifikācijas izvērtēšanā tiek konstatētas būtiskas atšķirības no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, tad atbilstoši likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 45. panta trešajai daļai un noteikumu Nr. 827 18.2. punktam institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu. Norādām, ka atbilstoši šā likuma 1. panta 1. punktam arī pēc adaptācijas perioda tiek veikta kvalifikācijas atbilstības pārbaude.

Gadījumos, kad pretendenta kvalifikācija netiek atzīta pilnā apmērā, kompetences pārbaudes iestādes piemēro noteikumu Nr. 169 regulējumu attiecībā uz kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, jo šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta kompetences novērtēšana patstāvīgās prakses sertifikāta saņemšanai reglamentētas darbības sfēras būvniecībā. Kompetences pārbaudes iestādes nav tiesīgas veikt kompetences pārbaudes būvprakses sertifikāta iegūšanai reglamentētajā darbības sfērā citā kārtībā.

Vienlaikus norādām, ka pēc kvalifikācijas atzīšanas vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nokārtošanas pretendentam tiek piešķirtas patstāvīgās prakses tiesības attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā un pēc šo tiesību ievērošanas pretendentam ir jāpilda noteikumos Nr. 169 noteiktie pienākumi būvspeciālistam, kā arī kompetences pārbaudes iestādes uzrauga būvspeciālistu profesionālo darbību šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.