Tiesību normās nav regulēts aizliegums darba devējam nodarbināt darbinieku izejamās dienās (sestdienās, svētdienās) un svētku dienās, ja to paredz uzņēmuma specifika un darbiniekam darba līgumā ir nolīgts maiņu darbs un noteikta summētā darba laika organizācija. Par darbu svētku dienā jāpiešķir darbiniekam atpūta citā nedēļas dienā vai jāizmaksā atbilstīga atlīdzība. Savukārt par maiņu grafika sastādīšanu atbild darba devējs.

Darba devējam maiņu darba organizācijas gadījumā jāievēro Darba likuma 139. pantā noteiktais regulējums, tai skaitā šā panta piektajā daļā noteiktais, ka tam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Arī tad, ja ir nolīgta summētā darba laika organizācija, atbilstoši Darba likuma regulējumam ar maiņu grafiku iepazīstina laikus (likums neprecizē, ko nozīmē laikus). Līdz ar to darba devējam atkarībā no nolīgtās darba laika organizācijas ir jāievēro Darba likumā noteiktie termiņi darbinieku iepazīstināšanai ar darba grafiku.

Sastādot maiņu grafiku, darba devējam ir jāseko noslodzei (noteiktajam darba stundu skaitam) un jāievēro darbinieka tiesības uz atpūtas laiku.

Vienlaikus darbiniekam, iepazīstoties ar sastādīto maiņu grafiku, ir tiesības izteikties un darīt zināmas darba devējam savas vajadzības, piemēram, vēršot uzmanību, ka ilgstoši kā izejamās dienas iekrīt darba dienas. Darba devējam darbinieka priekšlikumi un iebildumi ir jāizvērtē un jāsniedz atbilde pēc būtības.