Tā kā izīrētājam ar īrniekiem ir noslēgts īres līgums, tā nosacījumi ir spēkā un īres tiesiskās attiecības var izbeigt tikai uz likuma pamata. Tas nozīmē – vai nu pēc savstarpējās vienošanās (šajā gadījumā tas var būt sarežģīti), vai arī tiesas ceļā (ja ir iestājušies likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. pantā minētie apstākļi).

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1. pantā ir šāda norma: izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

“Kamēr ir spēkā īres līgums, izīrētājam nav tiesību ne patvaļīgi atvērt izīrētās dzīvojamās telpas, ne aiztikt vai pārvietot īrnieku personiskās mantas, jo pēc tam var nākties atbildēt tiesā par materiālu zaudējumu nodarīšanu,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Kamēr abi īrnieki ir prombūtnē, notiek negadījuma izmeklēšana, visticamāk, paies likumā noteiktie trīs mēneši, kad viņi nebūs kārtojuši dzīvojamo telpu īres maksājumus un īpašnieks varēs ierosināt tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu parādu dēļ. Taču jebkurā gadījumā ir jāievēro likumā noteiktais regulējums par īres tiesisko attiecību izbeigšanu.”

Taču, lai piemērotu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normas un vērstos tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, izīrētājam ieteicama zvērināta advokāta konsultācija, jo jāsagatavo precīzi pierādījumi iesniegšanai tiesā.