Indra Dogādova, zvērināta advokāte
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveicināti! Es meklēju advokātu, jo gribu iesūdzēt tiesā Ieslodzījuma vietu pārvaldi, konkrēti Rīgas centrālcietumu. Bet no sākuma gribu uzzināt, vai to vispār ir jēga darīt – meklēt advokātu utt. Rakstu Jums, jo varbūt dosiet padomu, vai man sākt šo lietu, meklēt advokātu un sūdzēt viņus. Nedaudz par lietu: pirms aptuveni 13 gadiem pusaudža trakumā es aizdzinu vairākus auto, lai pavizinātos. Man tiesa piesprieda drošības līdzekli – apcietinājumu. Tā kā biju nepilngadīgs, mani aizveda uz Centrālcietumu, kur tur nepilngadīgos. Piebildīšu, ka agrāk sodīts nebiju. Mani ievietoja kamerā ar trim nepilngadīgajiem, kuri jau bija "pieredzes bagāti", citas tautības (nesapratu krievu valodu), tādējādi jau pārkāpjot likumu par apcietināto ievietošanu izmeklēšanas cietumā: "22. Apcietinātos izvieto kamerās un pārvieto no vienas kameras uz otru, ievērojot iekšējās drošības noteikumus, izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību." Tajā naktī divi no viņiem mani izvaroja. Man bija divas cerības, ka tas nenotiks, – dežuranta nakts apgaita un trauksmes poga. Diemžēl trauksmes poga nedarbojās un dežurants, apskatot kameru caur actiņu, nepievērsa uzmanību, ka kamerā nedeg gaisma un gultas aizklātas (kam būtu jābūt fiksētam krimināllietā par manis izvarošanu). Nezinu, kā, bet nākamajā dienā medmāsa, dalot zāles, pamanīja manā sejā izmisumu un mani izveda no kameras. Es visu izstāstīju. Mani aizveda uz ekspertīzi, viņus vēlāk notiesāja. Vēlos zināt, vai IeVP nenes atbildību par to, ko, kā un kur liek kopā kamerā un par izrietošajām sekām? Sekas nu man ir nopietnas, pēc tā atgadījuma nevaru izveidot attiecības ne ar vienu cilvēku.
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde (skat. Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikuma 1. punktu). Attiecīgi, ja persona uzskata, ka tās darbinieki ir nodarījuši viņai kaitējumu ar prettiesisku darbību vai pieļautu bezdarbību, jautājumu par kompensācijas saņemšanu regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums.
Atbilstoši šā likuma 4. panta pirmajai daļai iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies (tālāk seko panti, kas atklāj kaitējuma saturu, apmēru u. tml.). Savukārt likuma 15. pantā noteikts, ka privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu. Termiņu reglamentē 17. panta pirmā daļa – privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas (attiecīgi secināms, ka noilgums ir viens gads, bet, ja bijuši kādi sevišķi apstākļi, tad var to darīt piecu gadu laikā). Tai pat laikā, pat ja persona ir nokavējusi piecu gadu termiņu, pēc šīs personas motivēta lūguma iestāde, tiesa vai tiesnesis var atjaunot nokavēto procesuālo termiņu (bet ir pārliecinoši jāpamato tas, kādēļ viss netika izdarīts likumā noteiktajā termiņā).
Papildus atzīmējams, ka cietušajam bija tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā un saņemt kompensāciju saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem".
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
