Ūdens kļūs dārgāks - palielinās dabas resursu nodoklis

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz likmju palielinājumu šādiem objektiem:

• virszemes ūdeņi un pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk;
• virszemes ūdeņi un pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē.

Skars komersantus, kas nodarbojas ar ūdens ieguvi un pārdošanu

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone,, tad pirmais objekts skar komersantus, kas nodarbojas ar ūdens, tajā skaitā minerālūdeņu, avotu ūdeņu, ieguvi, pildīšanu pudelēs un tālāku pārdošanu.

Otrais objekts skar komersantus, kas iegūst ūdeni un nodrošina ūdensapgādi. Šeit ir arī jāmin, ka vairāki ūdensapgādes uzņēmumi jau ir pauduši viedokli, ka patlaban saistībā ar dabas resursu nodokļa paaugstinājumu ūdensapgādes tarifus nav plānots palielināt, tomēr to nevar teikt par visiem piegādātājiem. Piemēram, "Rīgas ūdens" norādījis, ka paaugstinātās dabas resursu nodokļa likmes radītos izdevumus kompensēs no uzņēmuma peļņas.

Likmes plānots paaugstināt šādā apmērā:

Likumprojekts paredz, ka turpmāk nodoklis būs jāmaksā arī par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, kurās hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem.

Tas attiecas uz trīs lielajām A/S "Latvenergo" hidroelektrostacijām (HES). Uzņēmums līdz 2017. gadam nebija dabas resursu nodokļa maksātājs par ūdens resursu lietošanu. Tas maksāja MK noteikumos Nr. 1060 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība" noteiktos maksājumus. Piemērojot lielajiem HES DRN tāpat kā mazajiem HES, vienlaikus tiks atcelti minētie maksājumi.

Daļai mājsaimniecību izmaksas pieaugs par 2,10 eiro gadā

Kā nodokļa likmes celšana var ietekmēt Latvijas iedzīvotājus? Kā skaidro VARAM pārstāve Laura Jansone, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, ūdensapgādes tarifā DRN sastāda 2-6 procentus. Pieņemot, ka mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, indikatīvi izmaksas vienai mājsaimniecībai pieaugs vidēji par 0,15 eiro mēnesī jeb 2,10 eiro gadā (bez PVN).

"Dabas resursu nodokļa likmes tika pārskatītas ar mērķi veicināt dabas resursu saudzīgu un pārdomātu izmantošanu."

Savukārt to, vai komersanti neizmantos dabas resursu nodokļa pieaugumu, lai paaugstinātu cenu galda ūdenim vai minerālūdenim, ko iegādājamies veikalā, pagaidām prognozēt nevar, LV portālam apstiprināja Inese Lielpinka, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas un SIA "CIDO Grupa" pārstāve.

Nodokļu likmes nav pārskatītas kopš 2010. gada

Kā skaidro Laura Jansone, tad dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa likmes tika pārskatītas ar mērķi veicināt dabas resursu saudzīgu un pārdomātu izmantošanu.

Papildus norādītajam dabas resursu nodokļu likmju pārskatīšanai tika izvērtēta konkrēto dabas resursu nozīme tautsaimniecībā, to pieejamība, kā arī to vērtība. Kā skaidro VARAM, tad nodokļa likmes pārskatīšana ir objektīva, ņemot vērā, ka atsevišķās valstīs pastāv prakse nodokļa likmju indeksēšanai atbilstoši inflācijas apjomam. Pastāv arī nodokļa objekti, kuriem likme nav pārskatīta kopš 2010. gada. Tādējādi dabas resursu nodoklis vairs pilnā mērā nepilda vienu no tā galvenajiem uzdevumiem – veicināt resursu efektīvu un pārdomātu izmantošanu.