Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mākslas un antikvāro priekšmetu kustību Eiropas Savienības teritorijā ir grūti kontrolēt. Priekšmeta izvešanas atļaujas saņemšana ir atkarīga no tā īpašnieka godaprāta.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Valsts aizsardzībā esošus priekšmetus drīkst izvest izņēmuma gadījumos
Kultūras pieminekļu aizsardzības sistēma paredz unikāliem, vērtīgiem un īpašu uzmanību pelnošiem objektiem piešķirt valsts aizsardzību. Šādu objektu skaitā ir atsevišķas gleznas rituālie priekšmeti, ikonas. Šo kultūras vērtību īpašniekiem ir ierobežotas iespējas rīkoties ar tām, tajā skaitā izvest ārpus Latvijas.
Objektus, kuriem piešķirts kultūras pieminekļa statuss, un senlietas ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot, kuras tiek atrastas arheoloģiskajās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 4.pants liedz izvest ārpus Latvijas. Iespējama tikai kultūras vērtību pagaidu izvešana ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atļauju.
Tiesa gan - Latvijā privātpersonu īpašumā ir salīdzinoši maz mākslas un antikvāro priekšmetu, kuri atrodas valsts aizsardzībā, t.i., tiem ar Kultūras ministrijas rīkojumu ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas speciāliste Anita Bistere norāda, ka tikai atsevišķos un īpašos izņēmuma gadījumos privātpersonām inspekcija ļautu ārpus Latvijas izvest valsts aizsargājamo kultūras pieminekli. Kā divus iespējamos gadījumus priekšmeta izvešanai ārpus valsts speciāliste min mākslas vai antikvārā priekšmeta restaurācijas veikšanu un eksponēšanu izstādē. Arguments nevarētu būt, piemēram, valsts aizsardzībā esošās gleznas īpašnieka vēlme to pārvietot uz citu savu dzīvesvietu ārpus Latvijas.
Divi kritēriji – priekšmeta vecums un vērtība
Privātīpašumā esošo mākslas un antikvāro priekšmetu, kuriem nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss, izvešanai no Latvijas var būt nepieciešama VKPAI atļauja. Šāda prasība noteikta, lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu.
To, vai priekšmeta izvešanai ārpus valsts būs nepieciešama VKPAI atļauja, nosaka divi būtiski kritēriji – objekta vecums un vērtība naudas izteiksmē. Izvešanas atļauja nepieciešama tām kultūras vērtībām, kas atbilst MK noteikumu Nr.8 "Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā" 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.
Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas atļauja nepieciešama, ja objekts atbilst kādai no tabulā minētajām kategorijām:
|
Neatkarīgi no vērtības |
Arheoloģiski priekšmeti, kas ir vecāki par 100 gadiem un iegūti izrakumos vai atrasti zemē, uz zemes vai ūdenī, arheoloģisko atradumu vietās, no arheoloģiskām kolekcijām |
| Vairāk nekā 100 gadu veci kultūras priekšmeta fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa | |
| Dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 50 gadiem vecāki eksemplāri (neatkarīgi no materiāla) | |
|
Neatkarīgi no vērtības priekšmeti, kas ir vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem |
Inkunābulas un rokraksti, ieskaitot ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras (atsevišķi vai kolekcijā) |
|
Priekšmeti, kuru vērtība ir no 426,86 eiro un kas ir vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem |
Gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu |
| Mozaīkas, kas nav iekļaujamas iepriekšminētajās kategorijās, un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu | |
| Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli | |
| Skulptūru un statuešu oriģināli (arī to kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli), kas nav iekļauti iepriekšminētā kategorijā | |
| Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi | |
|
Vērtība no 426,86 eiro |
Grāmatas, kas ir vecākas par 100 gadiem (atsevišķi vai kolekcijā) |
| Iespiestas ģeogrāfijas kartes, kas ir vecākas par 200 gadiem | |
| Kolekcijas un atsevišķi zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas eksemplāri; Kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība | |
| Transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem | |
| 50 līdz 100 gadus veci antikvārie priekšmeti, kas nav iekļauti iepriekš uzskaitītajās kategorijās – rotaļlietas un spēles, stikla izstrādājumi, zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi, mēbeles, optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces, mūzikas instrumenti, pulksteņi un to daļas, koka izstrādājumi, keramika, gobelēni, paklāji, tapetes, ieroči | |
| Par 100 gadiem vecāki antikvārie priekšmeti |
Piemēram, ja ikona ir 60 gadus veca un tās vērtība ir 500 eiro, ikonas izvešanai ārpus Latvijas ir nepieciešama VKPAI atļauja. Savukārt, ja ikona tapusi pirms 120 gadiem un tās vērtība ir 400 eiro, – atļauja nebūs nepieciešama. Normatīvie akti neliedz, piemēram, ģimenes fotoalbuma izvešanu ārpus Latvijas, lai arī tajā glabājas vairākus gadu desmitus senas fotogrāfijas, jo reti kurā gadījumā fotogrāfijas vērtība pārsniegs normatīvajā aktā noteikto 426,86 eiro slieksni.
Kā atzīst VKPAI speciāliste A.Bistere, pastāvot Šengenas zonai un brīvām pārvietošanās iespējām, ir neiespējami izkontrolēt mākslas un antikvāro priekšmetu kustību Eiropas Savienības teritorijā, tāpēc priekšmeta izvešanas atļaujas saņemšana ir atkarīga no tā īpašnieka godaprāta.
Izvešanas atļauja jāuzrāda, šķērsojot robežu
Atļaujas saņemšanai kultūras priekšmeta izvešanai ārpus Latvijas īpašniekam vai tā pilnvarotai personai VKPAI jāiesniedz noteikta parauga iesniegums. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.8 iesniedzējam inspekcijā jāuzrāda arī izvešanai paredzētais kultūras priekšmets. Ja paredzēts izvest liela izmēra kultūras priekšmetu, inspekcija tā apskati var veikt priekšmeta atrašanās vietā. Atļaujas saņemšanai jāiesniedz arī fotogrāfija, kurā priekšmets ir labi redzams un identificējams.
Gadījumā ja priekšmetu paredzēts uz ārvalsti izvest uz laiku, piemēram, restaurācijas vai ekspertīzes veikšanai, tam nosaka kultūras priekšmeta pagaidu izvešanu. Tas nozīmē, ka objekts Latvijā atpakaļ jāieved pilnā apjomā un noteiktā laikā.
"Privātpersonu īpašumā ir maz mākslas un antikvāro priekšmetu, kuri atrodas valsts aizsardzībā."
Izvedot ārpus Latvijas mākslas un antikvāros priekšmetus, jāveic muitas procedūra. Tā paredz, ka otrais no trim VKPAI izsniegtās atļaujas eksemplāriem glabājas pie iesniedzēja un jāuzrāda muitas iestādei, savukārt trešais eksemplārs jāiesniedz muitas iestādē. Muitas iestāde iesniegtajā dokumentā izdara attiecīgās atzīmes un 15 dienu laikā nodod VKPAI. Tādējādi tiek apliecināts, ka konkrētais priekšmets ir izvests ārpus Latvijas. Persona var izvēlēties – individuāli kārtot muitas procedūru vai arī izvēlēties muitas brokeru pakalpojumus.
Kultūras vērtību citā valstī nogādājot ar pasta starpniecību, izvešanas atļauja jāuzrāda pastā.
"Latvijas Pasta" pārstāve Eva Puriņa norāda, ka, pieņemot pasta sūtījumus nosūtīšanai uz ārzemēm, vērā tiek ņemti vispārējie aizliegumi, ko nosaka Pasaules Pasta konvencija, katras atsevišķas valsts īpašās prasības, aviokompānijas, kravu aģenti. Pasta darbinieki ir arī tiesīgi pārbaudīt klienta uzrādītās izziņas no VKPAI autentiskumu, sazinoties ar inspekciju.
Pasta darbiniekus regulāri instruē par aizliegumiem pasta sūtījumos, un tie patstāvīgi nepieņem lēmumu par viena vai otra mākslas darba atļaušanu izsūtīt, bet gan seko noteikumiem un prasībām, skaidro "Latvijas Pasta" pārstāve.
Ik pa laikam ir mēģinājumi ar pasta starpniecību no Latvijas bez inspekcijas atļaujas izvest kultūras priekšmetus, kuriem saskaņā ar MK noteikumiem nepieciešama izvešanas atļauja. "Lai mazinātu iespējamību, ka mākslas priekšmeti, kuri atbilst MK noteikumiem Nr.8, tiktu izvesti ārpus valsts, "Latvijas Pasts" sadarbojas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, viens otru informējot gan par iespējamību, ka varētu būt mēģinājumi pārsūtīt vai izsūtīt priekšmetus, kuri atbilst MK noteikumiem Nr.8, gan par mēģinājumiem ar "Latvijas Pasta" starpniecību izvest mākslas priekšmetus ārpus valsts.
"Latvijas Pasta" darbinieki ir arī aicināti pievērst uzmanību VKPAI iesūtītajiem attēliem ar mākslas priekšmetiem, par kuriem ir aizdomas, ka tos varētu izsūtīt ārpus valsts," stāsta E.Puriņa.
Var saņemt izziņu, ka priekšmets neatbilst MK noteikumiem Nr.8
Mākslas un antikvāro priekšmetu vecumu un vērtību ne vienmēr var noteikt, tos novērtējot vizuāli, jo īpaši cilvēki ar virspusējām zināšanām mākslas un kultūras vēsturē. Līdz ar to, šķērsojot Latvijas robežu, muitas darbiniekiem, kā arī "Latvijas Pasta" darbiniekiem var rasties šaubas par konkrētā priekšmeta vecumu un vērtību un to, vai priekšmetu drīkst izvest bez VKPAI atļaujas. Situācijas noskaidrošana var aizkavēt plānoto priekšmeta izvešanu ārpus valsts arī tad, ja tā izvešanai nemaz nav nepieciešama attiecīgā atļauja, piemēram, izvedot pirms dažiem gadiem paša radītu gleznu.
Lai nerastos sarežģījumi, izvedot ārpus valsts šāda veida kultūras priekšmetus, ir iespēja saņemt inspekcijas izziņu, kurā norādīts, ka konkrētais priekšmets neatbilst MK noteikumu Nr.8 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām. Iespēju saņemt izziņu paredz MK noteikumu Nr.8 21.punkts. Šāda izziņa gan nav obligāta, bet visādā ziņā atvieglos priekšmeta nogādāšanu ārzemēs.
