Par iedzīvotāja ienākuma nodokli, ja personīgo nekustamo īpašumu pārdod nerezidents

Nerezidents - nodokļa maksātājs

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2. panta 2. punktu nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir ārvalstu nodokļu maksātāji un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu ārvalsts fizisko personu uzskata par iekšzemes nodokļu maksātāju (rezidentu), ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai;

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā vai;

3) šī persona ir Latvijas Republikas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Fizisko personu uzskata par nerezidentu, ja minētā persona neatbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrās un trešās daļas nosacījumiem.

Apliekamais ienākums

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 71. punktā noteikts, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Saskaņā ar starptautiskajās nodokļu konvencijās noteikto (valstis, ar kurām LR ir noslēgusi līgumu) ienākumus, ko gūst līgumslēdzējas valsts (citas valsts) rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā līgumslēdzējā valstī (Latvijā), var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī. Jēdzienam “nekustamais īpašums” būs tāda nozīme, kāda tam ir tās līgumslēdzējas valsts (Latvijas) normatīvajos aktos, kurā atrodas minētais īpašums.

Apliekamā ienākuma noteikšana

Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumu Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 8. punktam apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka kā starpību starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (izveidošanas vērtību).

1. Iegādes vērtība

Nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka kā tā iegādes cenu, kurai pieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, - valsts nodeva par darījuma noformēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu. Iegādes vērtību palielina par dokumentāri pierādāmiem izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.

2. Atsavināšanas diena

Par nekustamā īpašuma iegādes (atsavināšanas) dienu uzskata līguma noslēgšanas dienu (neatkarīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Izdevumi, par kuriem samazina apliekamo ienākumu

Kā izdevumus var atskaitīt valsts nodevu par darījuma noformēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas naudu un citus atbilstošus izdevumus, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

Visi attaisnotie izdevumi, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma pārdošanu, jāpamato ar darījumu apliecinošiem dokumentiem: ar līgumu, rēķinu, pieņemšanas–nodošanas aktu, kvīti, čeku, maksājuma uzdevumu un citiem.

Nodokļa likme

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta otro daļu nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 23 procenti.

"Nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka kā attiecīgā nekustamā īpašuma iegādes cenu, kurai pieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi - valsts nodeva par darījuma noformēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu."

Ja pārdod nekustamo īpašumu juridiskām personām vai reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam, tad tā pienākums ir nekustamā īpašuma pirkuma samaksas brīdī ieturēt no nerezidenta 2% no izmaksātā atlīdzības apmēra.

Līdz nākamā gada 1.aprīlim var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un precizēt apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, jo var gadīties, ka, ieturot 2% no nekustamā īpašuma cenas, tas ir vairāk nekā nodoklis, kuru maksā 23% apmērā no apliekamā ienākuma, rezumējošā kārtībā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Deklarācijas iesniegšana

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta 5.² daļu ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, nodokli no šā ienākuma aprēķina rezumējošā kārtībā un līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlim iesniedz deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Deklarāciju var aizpildīt pats un var arī pilnvarot to darīt citai personai. Deklarāciju var iesniegt VID teritoriālajā iestādē personīgi, ar kurjeru, pa pastu vai elektroniski. Pirms elektroniskās deklarācijas iesniegšanas, vispirms ir jānoslēdz līgums ar VID teritoriālo iestādi. Iesniedzot deklarāciju, jāpievieno arī nekustamā īpašuma pārdošanas līguma kopija (uzrādot oriģinālu).

Nodokļa nomaksa

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta trešo daļu maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas (1. aprīlis) iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latu, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16. aprīlim, 16. maijam un 16. jūnijam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

Nodokļa pārmaksa

Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa, kuru pārbaudījusi VID amatpersona, deklarācijā izrādās mazāka par avansā samaksāto vai ieturēto pēc 2% likmes, VID teritoriālā iestāde triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību.

"Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu, ja tiek slēpti apliekamie ienākumi, kā arī ja nokavēts deklarācijas iesniegšanas termiņš."

Šādā gadījumā VID teritoriālajai iestādei ir jāiesniedz iesniegums nodokļa atmaksai ar kredītiestādes norādītu konta numuru, kur ieskaitīt radušos pārmaksu.

Ja pārdod īpašumā esošu kustamo mantu

Ja nekustamā īpašuma pirkuma līgumā atsevišķi norādīta vērtība par kustamo mantu – mēbelēm, santehniku, tehniku u.tml. –, tad tas ir cits apliekamais objekts. Šajā gadījumā jāpiemēro starptautiskajās konvencijās noteiktais.

Latvijas nodokļu normatīvie akti neparedz nerezidenta aplikšanu ar nodokli kustamās personiskās mantas pārdošanas gadījumā.

Apstiprinājums par nodokļa nomaksu Latvijā

Lai apliecinātu taksācijas gadā Latvijā gūtos ienākumus un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var izmantot Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumu Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 7. pielikumu „APLIECINĀJUMS” par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā /on income derived and income tax paid in the Republic of Latvia.

Apstiprināto apliecinājumu iesniedz nerezidenta valsts nodokļu administrācijai un deklarē Latvijā gūtos ienākumus pēc tās valsts normatīvajiem aktiem.

Ja nodokļa nomaksa tiek veikta, izmantojot internetbankas pakalpojumus, maksājuma dokuments jāizdrukā un jāapstiprina attiecīgās kredītiestādes filiālē.

Atbildība

Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, VID teritoriālā iestāde sastāda aktu par pārkāpumu un piemēro likumos paredzētās sankcijas.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.¹ panta otrajai daļai, ja maksātājs noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināma nokavējuma nauda 0,05% apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Nokavējuma naudu rēķina no atlikušā parāda un maksājuma termiņa. Ja samaksa veikta tikai daļēji, tad parādu dzēš un proporcionāli dzēš arī kavējuma naudu.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3 panta pirmajā daļā noteikts: ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, viņam ir jāsamaksā trūkstošā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam apmēram.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 32. pantam, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta ne vairāk kā par 15% no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 30% apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Ja summa ir samazināta vairāk nekā par 15% no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50% apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu, ja tiek slēpti apliekamie ienākumi, kā arī ja nokavēts deklarācijas iesniegšanas termiņš.

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem. (159. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.)

Pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām, naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir līdz piecdesmit latiem. Ja termiņš pārkāpts no 16 līdz 30 kalendāra dienām, - sods ir no piecdesmit viena lata līdz divsimt latiem.

Savukārt, jakavēšanās ar nodokļu deklarācijas iesniegšanu ir vairāk par 30 kalendāra dienām, naudas sods ir no divsimt viena lata līdz piecsimt latiem. (159.⁸ pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana.)