Nerezidenta – fiziskās personas apliekamie ienākumi (I)

Ienākums no algota darba

Bruto darba samaksa

Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas likumā atskaitīšanai atļautās summas (attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums: amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku prombūtnē esoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem un citas prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

Apliekamie un neapliekamie ienākumi

Nerezidenta ienākumam nepiemēro Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumus Nr. 112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”. Tādējādi ar algas nodokli apliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam - nerezidentam – neatkarīgi no tā, vai to kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz vai nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta trešo daļu uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās daļas 14. un 17. punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16. punktā minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.

14. punkts: darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

16. punkts: kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17. punkts: ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā.

Komandējumi

Nosakot fiziskās personas – nerezidenta – ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Šādā gadījumā tie uzskatāmi par fiziskās personas neapliekamiem ienākumiem. Ja saistībā ar darba braucie­niem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.

Ar nodokli neap­liek arī nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja – nerezidenta –, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latviju.

Attaisnotie izdevumi

No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) Latvijas Republikā vai citā ES dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā ES dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 20 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā;

3) iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 300 latus gadā.

"Nerezidentam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju un piemērot tādus pašus attaisnotos izdevumus, nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu kā fiziskai personai – rezidentam."

Nosacījumi, kas jāievēro:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.

Ziedojumi

No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm. Tādā gadījumā šos attaisnotos izdevumus nerezidents var piemērot, tikai deklarējot savus ienākumus.

Attaisnoto izdevumu īpatsvars

Kopā maksātāja attaisnotie izdevumi (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nedrīkst pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

Neapliekamais minimums, atvieglojumi

Nerezidenta ar nodokli apliekamajam ienākumam netiek piemērots gada neapliekamais minimums un papildu atvieglojumi, kā arī atvieglojumi par apgādājamām personām.

ES rezidents

Likuma normas paredz īpašus noteikumus attiecībā uz nerezidentu, kurš ir ES dalībvalsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem. Nerezidentam, kurš atbilst minētajiem nosacījumiem, ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju un, rezumējošā kārtībā aprēķinot nodokli, piemērot tādus pašus attaisnotos izdevumus (tajā skaitā izdevumus par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu), nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu kā fiziskai personai – rezidentam.

Ja algu izmaksā nerezidents

Ja fiziskai personai – nerezidentam – darba algu izmaksā ārvalsts komersants – nerezidents –, tad šos gūtos ienākumus ir jādeklarē Latvijā.

Ienākums par pienākumu pildīšanu valdē

Nerezidenta ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē tiek aplikts ar nodokli pēc 23 procentu likmes izmaksas brīdī, ja šo ienākumu izmaksā Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība.

Ja ienākumu no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē nerezidents saņem no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, tad par šādi gūtu ienākumu nodokļa maksājumus 23 procentu apmērā veic rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ienākums no personālsabiedrības

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas personālsabiedrības. Personālsabiedrība aprēķina nodokli 15% apmērā no nerezidenta ienākuma, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam – nerezidentam –, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Personālsabiedrība, iesniedzot uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju, norāda tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 2.1. ¹ punktu nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti.

Ienākums no likvidācijas kvotas

Ienākumus, ko komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto summu un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā. Šajā gadījumā nodokli ietur pēc 23 procentu likmes, jo ienākums pēc būtības vairāk līdzinās cita veida atlīdzībai, nevis saimnieciskai darbībai.

Ienākums no dividendēm

Juridiskās personas – rezidenti –, izmaksājot dividendes fiziskajām personām – nerezidentiem –, no šī nerezidenta ienākuma ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 10 procentu likmes dividenžu izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

"Juridiskās personas - rezidenti, izmaksājot dividendes fiziskajām personām - nerezidentiem, no šī nerezidenta ienākuma ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 10% procentu likmes dividenžu izmaksas brīdī."

Ar nodokli neapliek tikai tās dividendes, kuras izmaksā citu ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentiem, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā.

Ienākums no procentiem

Nerezidenta gūtie procentu ienākumi tiek aplikti ar nodokli procentu izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa likmi 23 procenti, izņemot procentu ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, procentu ienākumus no valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmēm, valsts iekšējā aizņēmuma vidēja un ilgtermiņa obligācijām, kā arī ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm. Turklāt netiek izvērtēts, vai fiziskā persona - nerezidents – ir ar procentu izmaksātāju (komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības vai nodibinājumi) saistīta persona vai nav.

Ienākums no pensijas

Nerezidentiem, kuriem pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim, atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” izmaksāto pensiju izmaksas brīdī ar nodokli neapliek, jo neapliekamais minimums ir noteikts šīs pensijas apmērā.

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijas Republikā ir pensija, kas izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, no kuras nodokli ietur izmaksas brīdī 23 procentu apmērā. Nerezidentiem, kuriem piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996. gada 1. janvāra, atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” neapliekamais minimums, ko piemēro pensijai un citiem ienākumiem par taksācijas gadu, ir Ls 1980, mēnesī – Ls 165. No pārsnieguma summas ietur nodokli.

Ienākums no papildpensijas kapitāla

Nerezidenta gūtais ienākums no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no darba devēju veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plāna dalībniekiem, tiek aplikts ar nodokli pēc 23 procentu likmes izmaksas vietā. Jēdzienu „papildpensijas kapitāls” un „privātais pensiju fonds” definīcijas sniegtas likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”.

Ienākums no apdrošināšanas

Par saņemto apdrošināšanas atlīdzību, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, nodokli ietur pēc 23 procentu likmes izmaksas brīdī.

Ienākums no azartspēlēm un loterijām

Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir izložu un azartspēļu laimesti, ja laimests (tā vērtība) pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas 17. panta 12. punktā neparedz kapitālsabiedrībai - azartspēļu vai loterijas organizētājam – ieturēt no nerezidenta nodokli izmaksas brīdī, izņemot no rezidentiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka nerezidentam tūristam, kurš ieradies Latvijā, piemēram, pavadīt atvaļinājumu un laimējis kazino 1000 latus, līdz nākamā gada 1. aprīlim jāiesniedz Latvijā gada ienākumu deklarācija un jāsamaksā no laimesta iedzīvotāju ienākuma nodoklis pēc 23 procentu likmes.

Turpmāk vēl.