Nerezidenta – fiziskās personas apliekamie ienākumi (II)

Ienākums no piemājas saimniecības, lauksaimnieciskās ražošanas

Nerezidents šādos gadījumos reģistrējas Latvijā kā saimnieciskās darbības veicējs VID, kārto ieņēmumu un izdevumu žurnālu un iesniedz gada ienākumu deklarāciju, kā arī nomaksā nodokli pēc 15% likmes.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trīspadsmito daļu maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 4000 latu gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 4000 latu gadā.

Ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas. Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību (nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu), tas reģistrējas Latvijā VID kā saimnieciskās darbības veicējs un par gūtajiem ienākumiem maksā nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nerezidents var iecelt arī pilnvaroto personu, kura atbild par saimniecisko darbību un saistībām ar budžetu.

Ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā ieņēmumu no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Nodokļa likme ir 15%.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmito daļu, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

"Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas neveido nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu Latvijā, ja minētais kustamais īpašums tiek iznomāts un izmantots saimnieciskajā darbībā tikai un vienīgi ārpus Latvijas Republikas."

Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.

Komersants saskaņā ar nomas līgumu var ieturēt nodokli pēc 15% likmes arī izmaksas brīdī, bet nerezidentam tik un tā ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas

Ar nodokli pēc 15% likmes apliek nerezidenta gūto ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un kas ir iznomāts rezidentiem un ārvalsts komersantu pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs. Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas neveido nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu Latvijā, ja minētais kustamais īpašums tiek iznomāts un izmantots saimnieciskajā darbībā tikai un vienīgi ārpus Latvijas Republikas.

Nodokli pēc 15% likmes ietur, jo kustamā īpašuma noma uzskatāma par saimniecisko darbību. Latvijā šādos gadījumos nodoklis arī tiek ieturēts pēc 15% likmes, jo likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļauj šādos gadījumos personām nereģistrēties. (Skatīt nākamo sadaļu „Ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas”.) Turklāt, ievērojot nodokļu konvencijās noteikto, diskriminācija pret nerezidentu attiecībā pret rezidentu nodokļu piemērošanas jomā nav pieļaujama!

Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas

Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu. Šīs likuma normas neattiecas uz saimniecisko darbību, ko nerezidents veic Latvijā. (Skatīt iepriekšējo rakstu portālā LV.LV „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja personīgo nekustamo īpašumu pārdod nerezidents”.)

Ienākums no augoša meža

Nerezidenta gūtais ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas ir apliekams ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 23% likmi, ja tas uzskatāms par personīgo mantu.

Ja nerezidents augošu mežu vai kokmateriālus pārdod kā saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrējies Latvijā VID, tad ietur nodokli pēc 15% likmes, piemērojot izmaksu normas, kas paredzētas 25.06.1997. Ministru kabineta noteikumos Nr. 229 „Kārtība, kādā ienākums no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Fiziskā persona, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ar augoša meža pārdošanu saistītās saimnieciskās darbības attaisnotajos izdevumos ietver meža atjaunošanas izmaksas, piemērojot šādu normatīvu:

1. 25% apmērā, ja paredzēta meža mākslīgā atjaunošana;
2. 5% apmērā, ja paredzēta meža dabiskā atjaunošana.

Ja fiziskā persona, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, nevar uzrādīt attaisnojuma dokumentus par izdevumiem, kas saistīti ar kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķināšanā uz izdevumiem drīkst attiecināt summu 25% apmērā no ieņēmumiem.

Nerezidentam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju un par izdevumiem, kas saistīti ar ienākuma gūšanu, precizēt apliekamo ienākumu.

Ienākums no profesionālās darbības

Viens no nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem ir arī ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu labā Latvijas Republikā vai ārpus tās. Apmaksājot nerezidenta ceļa un viesnīcas izdevumus, šīs summas veido nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, jo nerezidenta apliekamais ienākums ir Latvijas Republikā gūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu vai nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās, no kura nodokli 15% apmērā ietur izmaksas brīdī, jo šos ienākumus izmaksā Latvijas juridiskās personas, pastāvīgās pārstāvniecības vai saimnieciskās darbības veicēji. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.2 daļai profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām. Likuma norma sniedz arī uzskaitījumu, kāda darbība ir uzskatāma par profesionālo darbību, proti, tā ir arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Uzskaitījums atrodams arī nodokļu konvencijās.

Nodokli pēc 15% likmes ietur tāpēc, ka profesionālā darbība uzskatāma par saimniecisko darbību un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. pantā noteikts, ka no saimnieciskās darbības ienākuma ietur nodokli pēc 15% likmes.

"Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijas Republikā."

Lai būtu pārliecība par saimniecisko darbību, nerezidentam var prasīt uzrādīt nerezidenta valstī izdotu reģistrācijas apliecību un nokopēt šo dokumentu. Taču Latvijas normatīvie akti nenosaka šādu pienākumu, jo katras valsts likumu prasības var būt atšķirīgas. Latvijā, piemēram, saimniecisko darbību var nereģistrēt autoratlīdzību saņēmēji, nekustamā un kustamā īpašuma nomnieki, izīrētāji, lauksaimnieki līdz Ls 4000, bet tik un tā tie būs saimnieciskās (profesionālās) darbības veicēji, kas maksā nodokli pēc 15% likmes.

Turklāt, ja nerezidents būs reģistrējies, tad viņš pakalpojuma saņēmējam izsniegs rēķinu.

Nodokli pēc 15% likmes izmaksas brīdī ietur arī no atlīdzības par nerezidentu - mākslinieku, sportistu vai treneru - profesionālo darbību Latvijas Republikā. Nodokli ietur arī tādā situācijā, ja rezidents atlīdzību izmaksā nerezidentam - juridiskajai personai –, kura nodrošina mākslinieku vai sportistu klātbūtni vai arī pārstāv tos.

Gadījumos, kad šo pakalpojumu nerezidents sniedz fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, gūtais ienākums nerezidentam būtu jādeklarē (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju) un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Piemēram, ja fiziskā persona saņem nerezidenta advokāta pakalpojumu par pārstāvēšanu Latvijas tiesu iestādēs, ja nerezidents sniedz pakalpojumus kā personiskais treneris, mākslinieks, kas veic sienu apgleznošanu vai dārza skulptūru veidošanu privātmājā utt. Diemžēl likuma normas nereglamentē konkrēti šādu kārtību. Jāpiebilst, ka šādā veidā saņemtā atlīdzība nav caurskatāma un kontrolējama.

Ienākums no intelektuālā īpašuma un autortiesībām

Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijas Republikā. Attiecīgi samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, ko nerezidents saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. Autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

Nerezidentu ienākums no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu tiek aplikts ar nodokli pēc 15% procentu likmes ienākuma izmaksas brīdī, jo to var uzskatīt par saimniecisko darbību. Minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. pantā noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas būtu saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Nerezidentam - fiziskajai personai – ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt atbilstoši 26.09.2006. Ministru kabineta noteikumu Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 73. punktam zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu šādā apmērā:

No maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem nodokli izmaksas brīdī ietur pēc 15% likmes (likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktā likme). Attiecībā uz pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem likums neparedz attaisnoto izdevumu normas, kuras varētu atskaitīt no šāda ienākuma pirms nodokļa ieturēšanas.

Nodokļu konvenciju normas parasti nosaka samazinātu nodokļa likmi autoratlīdzību ienākumam, taču šī likme piemērojama autoratlīdzības kopapjomam (bruto apjomam). Tādējādi gadījumos, kad tiek piemēroti konvenciju noteikumi, šādas likumā noteiktās attaisnoto izdevumu normas autoratlīdzību ienākumam nav piemērojamas.