Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Izmaiņas OCTA atlīdzības kārtībā mazina auto remontus “kaimiņa garāžā”  1


Inese Helmane,
LV portāls

06.09.2017

ĪSUMĀ

  • Ja apdrošinātais atlīdzību vēlas saņemt naudā, skaidrā naudā izmaksā 70% no apdrošinātāja aprēķinātās summas, atskaitot pievienotās vērtības nodokli.
  • Lai gan jaunais regulējums daļēji ir sakārtojis situāciju, taču radušās problēmas tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels autoparks ar specifiskiem satiksmes līdzekļiem, tāpēc remontdarbi ir jāveic pašiem.
  • Apdrošinātāji pēdējos pāris gadus cenšas autoservisiem uzspiest salabot mašīnas ar lietotām detaļām.
  • Mašīnas remontēt ar jaunām detaļām būtu pārāk dārgi.
  • Līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā vai Vācijā, varētu ieviest vispārējo autoservisu sertifikāciju, lai ierobežotu iespēju, ka jebkurš komersants var nodarboties ar automobiļu remontu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Automašīnu remonti “kaimiņu garāžās” ir gājuši mazumā. Izmaiņas obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības saņemšanas kārtībā ir bijušas iedarbīgas un būtiski mazinājušas nelegālo autoremonta tirgu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā nozares diskusijā secināja eksperti.

Lai gan jaunais regulējums daļēji ir sakārtojis situāciju, taču radušās problēmas tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels autoparks ar specifiskiem  satiksmes līdzekļiem, tāpēc remontdarbi ir jāveic pašiem. Finanšu ministrija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija diskusijā apliecināja, ka kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pašreiz notiek darbs pie jauniem grozījumiem, lai izskaustu likuma nepilnības, ietverot arī izņēmuma gadījumus.

70% – ja skaidrā naudā

Jāatgādina, ka grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā mainīja kārtību apdrošināšanas atlīdzības izmaksai pirms automašīnas remontdarbu veikšanas. Ja apdrošinātais to vēlas saņemt naudā, skaidrā naudā izmaksā 70% no apdrošinātāja aprēķinātās summas, atskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Atlikušos 30% no remontdarbu izmaksu tāmes un PVN summas daļu transportlīdzekļa īpašnieks var saņemt pēc tam, kad iesniegti veiktos remontdarbus apliecinošie dokumenti.

Iepriekš atlīdzība skaidrā naudā bija 100% (samazinot par aprēķinātā PVN summu).

Tāpat kā līdz 1. janvārim, arī pēc jauno izmaiņu stāšanās spēkā 100% apmērā apdrošināšanas atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas veidā.

"Kas notiks tad, ja 15–20 gadus vecos "golfiņos" sāks likt iekšā jaunas detaļas? Caur OCTA mašīnas remontēs, lai skaisti saremontētu – speciāli sitīs. "

OCTA likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka izmaiņu būtība ir cīnīties ar izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas. Anotācijā norādīts, ka vidējais krāsošanas un mehāniķu darba īpatsvars transportlīdzekļu remonta tāmē veido apmēram 30%, līdz ar to, lai veicinātu godīgu komercdarbības vidi, ir attaisnojams indivīda tiesību ierobežojums, samazinot izmaksājamo atlīdzību norādītajā apmērā.

41% izvēlējās saņemt skaidrā naudā

Kāpēc OCTA atlīdzības izmaksas kārtība automašīnas remontdarbiem ir tik svarīga? "Tā ir drošība, jo automobilis ir paaugstinātas bīstamības objekts, kas pārvietojas pa ielu, un, protams, tā ir arī ēnu ekonomika – budžetā neienāk nauda," diskusijā uzsvēra LTRK auto tirdzniecības nozares pārstāvis Andris Ermičs.

Statistika liecina, ka jaunais regulējums attiecībā uz ēnu ekonomiku jeb remontu "kaimiņu garāžās", nemaksājot nodokļus, tostarp atbalstot "aplokšņu" algas, bijis iedarbīgs. 2016. gadā no kopējās atlīdzībās izmaksātās summas, kas bija 27,69 miljoni eiro, skaidrā naudā  tika izmaksāti 11,35 miljoni eiro jeb 41%. Šogad sešos mēnešos, kā liecina atsevišķu apdrošināšanas kompāniju aplēses, situācija jau ir pavisam cita – kopējā summa ir 14,5 miljoni eiro, bet skaidrā naudā izmaksāti 4 miljoni eiro, t.i., apmēram 27%.

A. Ermičs aprēķinājis, ka, atskaitot ne tikai 30%, bet arī PVN, apdrošinātais uz rokas saņem apmēram 50% no aprēķinātās kopējās remonta summas.

"Šobrīd esam nonākuši nepatīkamā situācijā: 70% izmaksu saņemam, bet 30% - ne, jo uzņēmums pats sev nevar izrakstīt rēķinu. "

Lai gan A. Ermičs minēja, ka brīvprātīgajā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO) situācija ir diezgan līdzīga, tam iebilda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, sakot, ka šajā apdrošināšanas veidā vēsturiski problēma ar pelēko ekonomiku ir mazāka: skaidrā naudā tiek izmaksāti apmēram 20–30%.

Kopumā J. Abāšins par jauno regulējumu izteicās atzinīgi, sakot, ka "virziens ir pareizs". Viņš atcerējās, ka tad, kad diskutēja par shēmu 30 pret 70%, sprieda arī par to, vai pilnībā nevar likvidēt remontdarbu izmaksu skaidrā naudā. Taču tolaik šim variantam iebildumi bijuši divu iemeslu dēļ: tādējādi tiktu aizskartas cilvēktiesības, kā arī reizēm ir situācijas, kad mašīna pilnībā ir sadragāta un ir jāizmaksā atlīdzība skaidrā naudā.

Lietotas detaļas

SIA "Norde" vadītājs Dainis Bremze diskusijā atklāja, ka apdrošinātāji pēdējos pāris gadus cenšas autoservisiem uzspiest salabot mašīnas ar lietotām detaļām. "Katra mašīna, salīdzinot ar agrākajām, ir daudz sarežģītāka, vairāk elektronikas. Priekšējais lukturis jaunai mašīnai maksā virs 1000 eiro. Kāpēc zog mašīnas, un kur paliek to detaļas? Mašīnas tiek izjauktas, un apdrošinātāji iesaka, lai remontē ar lietotām detaļām. Kāpēc Rietumeiropā, Skandināvijā tā nedara?"

"Dara, bet mazāk," iebilda J. Abāšins.

D. Bremzes ieskatā lietotās detaļas sasniedz 4 miljonus eiro, t.i., šogad skaidrā naudā izmaksāto remontdarbu sektora summu. "Kā var kontrolēt nelicencētu autoservisu detaļu izmantošanu? Ne jau visas detaļas nāk no pilnībā sasistām mašīnām. Ja salīdzinātu, cik izmanto detaļas no sasistām automašīnām, tās nenosegtu kopējo lietoto izmantoto detaļu daudzumu. Tātad ne tikai tiek nozagta liela daļa no 4 miljoniem, bet tiek arī veicināta zagšana." Viņaprāt, būtu jāpāriet uz "normālu servisu remontiem", t.i., jāremontē auto tikai licencētos servisos.

Viņaprāt, kaktu autoservisi arī nepilda visas vides prasības, piemēram, neizmanto krāsas uz ūdens bāzes, bet gan sintētiskās. "Tā ir liela problēma, kas būtu jārisina kopā ar apdrošinātājiem."

Viss atkarīgs no maksātspējas

J. Abāšins piekrita, ka lietotās detaļas automašīnu remontdarbos ir problēma, un atzina, ka apdrošinātāji paši ir to veicinājuši.  "Viss ir atkarīgs no maksātspējas. Ja visu remontētu ar jaunām detaļām, polises būtu daudz dārgākas. Maksātspēja iet roku rokā ar lietotām detaļām, un pamazām tās izmantos arvien mazāk."

A. Ermičs norādīja, ka lielākā nelegālo detaļu izmantošanas problēma ir tā, ka tādējādi tiek apdraudēta satiksmes dalībnieku dzīvība un veselība. Pēc viņa teiktā, apdrošinātājiem pašiem būtu jābūt pietiekami godprātīgiem, lai neatbalstītu ēnu ekonomiku un izvēlētos segt atlīdzību tikai par legālām detaļām.

"Biju celtnieks, tagad darba nav, paņemu instrumentus un strādāju kā autoservisa darbinieks. "

Apdrošinātāju asociācijas vadītājs aicināja iztēloties, kas notiks tad, ja 15–20 gadus vecos "golfiņos" sāks likt iekšā jaunas detaļas. "Caur OCTA mašīnas remontēs, lai skaisti saremontētu – speciāli sitīs. Tas nav tik vienkārši – ejam uz jaunām detaļām! Šim jautājumam ir jāpieiet ar prātu un pīpēšanu."

Tam, ka mašīnas remontēt ar jaunām detaļām būtu pārāk dārgi, piekrita arī citi diskusijas dalībnieki.

Tie, kas remontē paši, cietēja lomā

Pasažieru pārvadājumu uzņēmuma "Rīgas satiksme" pārstāvis Edmunds Zivtiņš akcentēja, ka līdz ar likuma grozījumiem cietēju lomā ir nonākuši uzņēmumi, kas paši remontē savus transportlīdzekļus.

"Satiksme galvaspilsētā ir ļoti intensīva, uzņēmumā gadā ir 700–800 OCTA gadījumi. Ja dotu transportlīdzekļus remontēt kur citur, vienā brīdī nonāktu situācijā, kad nebūtu, ar ko pārvadāt pasažierus," skaidroja E. Zivtiņš. "Līdz šim operatīvi veicām sadarbību ar apdrošinātājiem: operatīvi aprēķini, pārskaitījumu izmaksas un remonti. No šī gada esam nonākuši nepatīkamā situācijā: 70% izmaksu saņemam, bet 30% – ne, jo uzņēmums pats sev nevar izrakstīt rēķinu."

Saskaņā ar SIA "Rīgas satiksme" rīcībā esošo informāciju Latvijā ir ierobežotas iespējas vai pat vispār nav iespējams veikt atsevišķu transporta vienību remontu, jo nav izveidoti attiecīgi remontuzņēmumi un nav attiecīgu jomu speciālistu. Piemēram, vienīgā vieta Latvijā, kur var veikt tramvaju remontu, ir SIA "Rīgas satiksme" remontdarbnīcas. Cita tuvākā tramvaju remonta vieta būtu to izgatavotājrūpnīca Čehijā.

Pēdējā pusgada laikā OCTA likuma grozījumu dēļ Rīgas pasažieru pārvadātājam radušies zaudējumi 10 000 eiro vērtībā.

SIA "Rīgas satiksme" un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir vērsušies gan VID, gan Finanšu ministrijā, lai saņemtu kompetentu viedokli par attaisnojuma dokumentu pareizu sagatavošanu un iegrāmatošanu, lai novērstu situāciju, kad atsevišķi apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību izmaksu gadījumos OCTA likuma 25. pantu, kā arī 26. pantu piemēro burtiski – cietušajam uzņēmumam zaudējumu atlīdzību izmaksā 70% apmērā no zaudējumu summas, taču uzņēmums atlikušos 30% nevar saņemt, jo nevar iesniegt nodokļu rēķinu par veiktajiem remontdarbiem, jo remontus veicis pats.

Jāprecizē regulējums

Arī citi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka autobusu parki pārsvarā gadījumu transporta līdzekļus remontē paši, jo pie dīlera braukt ir ekonomiski neizdevīgi. Autobusu parkā ir vidēji 50–80 autobusi, tās ir lielas izmaksas.

J. Abāšins, LV portālam skaidrojot radušos situāciju, piekrita, ka regulējuma dēļ uzņēmumi, kas paši remontē savus transportlīdzekļus, daļu atlīdzības atpakaļ nesaņem. Šo nepilnību būtu iespējams novērst,  grozot likumu un paredzot, ka lieli transporta pārvadājumu uzņēmumi, kas paši remontē  savu tehniku, saņem apdrošināšanas atlīdzību 100% apmērā.

Servisu sertifikācija

Vai skaidrās naudas izmaksas samazinājums ir vienīgais risinājums ēnu ekonomikas apkarošanai OCTA nozarē? A. Ermičs norādīja uz vēl vienu problēmu, autoservisu darbību salīdzinot ar mediķu darbu, – "tikai autoservisi palīdz tikt uz kājām mašīnai". LTRK pārstāvis klāstīja, ka tagad šajā nozarē strādā gandrīz vai katrs, kuram nav slinkums. "Biju celtnieks, tagad darba nav, paņemu instrumentus un strādāju kā autoservisa darbinieks."

A. Ermiča priekšlikums paredz, līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā vai Vācijā, ieviest vispārējo autoservisu sertifikāciju, lai ierobežotu iespēju, ka jebkurš komersants var nodarboties ar automobiļu remontu.

Jebkurš serviss, kad to nodokļu nenomaksāšanā pēc pusgada, gada  pieķer VID, pārreģistrējas ar citu nosaukumu. Ieviešot sertifikāciju,  "tas būtu stimulējošs ierobežojošs pasākums – sakārtoti dokumenti, un būtu bailes tos pazaudēt, bet tagad nav nekā".

Diskusijā izskanēja, ka Norvēģijā, lai varētu sākt nodarboties ar kravu pārvadājumiem, par katru smagās mašīnas vienību jāiemaksā depozīts 6000–8000 eiro apmērā.

Finanšu ministrijas pārstāve Jana Salmiņa, kura atklāja, ka pati savulaik ir ierakstījusi ēnu ekonomikas apkarošanas plānā šo proporciju 30 pret 70%, gan aicināja kārtīgi izvērtēt, vai servisu sertifikācija dos gaidīto labumu – iziešanu no ēnu ekonomikas un kvalitatīvu remontdarbu. Viņasprāt, sertificēšana strādā labi, ja arī uzraudzība ir laba, ja "atpakaļ neielaiž vēžus zem cita karoga".  Diemžēl sašmucējies uzņēmums vienmēr varot atrast jaunus cilvēkus, uz kuru vārdiem reģistrēt jaunu autoservisa firmu. Tāpēc esot jānosaka ļoti gudri kritēriji sertificētiem servisiem.

Taču, moderatoram LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam aicinot klātesošos balsot, lielākais vairums diskusijas dalībnieku iestājās par vispārējo autoservisu sertifikāciju.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'apdrošināšana  'autosatiksme  

  Ieteikt:  +1
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 1
 

Emma
Iesaka:  +1  -0

Beidzot, beidzot, beidzot. Servisi tiks sertificēti. Apnikuši tie tirgus kropļotāji-izbijušie celtnieki. Nu,nopietni. Spēka nav. Viņi klientiem vnk č@karē prātu solot zelta kalnus.

07.09.2017 23:46:18

 
1 Kopā: 1
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti