Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu (Kadastra likums) kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets reizi divos gados. To nosaka atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija attiecīgā gada 1. jūlijā). Turklāt likumā paredzēts, ka jau 2017. gadā būtu jāsasniedz kadastrālo vērtību atbilstība nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā.
Valdība otrdien, 19. aprīļa sēdē, atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Ar tiem paredzēts uz gadu atlikt jaunās izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes un šogad spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi piemērot arī 2017. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Likumprojekts izstrādāts pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača iniciatīvas, lai pirms aktualizētās kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās būtu iespēja pārskatīt un izstrādāt priekšlikumus izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, novēršot strauju tā pieaugumu, īpaši mājokļiem.
TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidroja, ka kadastrālo vērtību bāzu izstrāde un regulāra pilnveidošana ir nepieciešama, lai valsts varētu noskaidrot, kāda ir aktuālā īpašuma vērtības situācija valstī, lai plānotu gan valsts ekonomisko, gan nodokļu politiku.
Balstoties uz starptautisko pieredzi, TM kopā ar Valsts zemes dienestu ir veidojusi kadastrālās vērtēšanas politiku, kas ir masveida vērtēšana un cikliska šo vērtību pārskatīšana. Izstrādājot vērtību bāzes atbilstoši jaunajai sistēmai, secināts, ka dzīvojamo īpašumu segmentā vērtības pēdējā to pārskatīšanas periodā būtiski pieaug, un līdz ar to atsevišķos reģionos valstī nodokļa maksājums varētu pieaugt pat divas reizes, atsevišķos gadījumos pat vairāk. Tāpēc piedāvāts valdībai uz gadu atlikt jauno kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanu.
Saskaņā ar Kadastra likumu reizi divos gados Latvijā tiek veikta īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīšana jeb pārvērtēšana. "Tas, ka mums ir taisnīga un vienlīdzīga nodokļu bāze, starptautiski tiek vērtēts ļoti atzinīgi," norādīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, piebilstot, ka ir arī negatīvie aspekti. Jo pēdējos gados vienmēr ir bijusi diskusija par to, vai nodoklis, kas veidojas [pamatojoties uz kadastrālo vērtību bāzi], ir samaksājams. Jau iepriekš ir saņemti aizrādījumi, ka vienā teritorijā pēc kvalitātes un vērtības dažādiem īpašumiem kadastrālās vērtības bija vienādas.
Tātad nākamgad kadastrālās vērtības, no kā atkarīgs nodokļa maksājums, nemainīsies. Taču no 2018. gada izmaiņas vērtēšanas modelī attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem paredz novērst situāciju, ka vienā teritorijā būtiski kvalitatīvi atšķirīgiem īpašumiem ir ļoti līdzīgas vai pat vienādas vērtības. Tas nodrošinās, ka sērijveida jeb padomju laika dzīvokļu īpašumiem, kā arī standarta savrupmājām, kādas savulaik tika būvētas, kadastrālā vērtība atšķirsies no būtiski pēc kvalitātes atšķirīgiem jaunajiem mājokļiem - jauno projektu dzīvokļiem, savrupmājām jaunajos ciematos, ekskluzīviem īpašumiem. Piemēram, pašreiz neatbilstības ir jauno projektu dzīvokļu novērtēšanā, kā arī savrupmājām.
Jaunais kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas projekts un izmaiņas kadastrālās vērtības modeļos paredz jaunu vērtības kritēriju dzīvokļu īpašumos – ēkas vecums. Savukārt uz jaunajiem projektiem, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2000. gada, attieksies cits modelis, to vērtības līmeni aprēķinās citādi nekā padomju laika ēkām vai vecākām ēkām, kas nav renovētas. Savukārt individuālās apbūves zemei tiek izdalītas attīstības teritorijas, jo pašreiz ir izteiktas zonas, kur veidojušies jaunie ciemati, un bija salīdzinoši lielas zonas, un viena vērtība tika rēķināta gan vecajiem mājokļiem, gan pēdējos gados uzceltām augstas kvalitātes mājām. Tagad tiek izdalītas 184 jaunas zonas, nosakot attīstības teritorijas un panākot kadastrālo vērtību atbilstību.
Pašreiz kadastrālās vērtības nesasniedz likumā paredzētos vidēji 85% no nekustamā īpašuma tirgus cenām, sērijveida dzīvokļiem tie ir vidēji 72%, jaunajiem dzīvokļiem – pat tikai 38%. Ieviešot jaunos vērtēšanas modeļus, 2018. gadā tie būtu attiecīgi 86% un 81%. Taču, nosakot kadastrālās vērtības atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, norādīts Kadastra likuma grozījumu anotācijā.
Priekšlikumi nodokļa politikas maiņai
Saistībā ar kadastrālo vērtības sistēmas turpmāko attīstību vienlaikus tiks skatīta tās salāgotība ar nodokļu sistēmas attīstību. Finanšu ministrijas vadībā, sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, citām ieinteresētajām ministrijām līdz gada beigām būtu jāsagatavo grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai piedāvātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu un atbilstu cilvēku spējai to samaksāt.
Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē informēja, ka tiks veidota darba grupa un jautājumi par NĪN un kadastrālās vērtēšanas sistēmu tiks skatīti kompleksi, un šis darbs jāpaveic kādā pārskatāmā periodā – apmēram līdz septembrim.
L. Medina piekrita, ka ar priekšlikumiem par nekustamā īpašuma nodokli ir jābūt skaidrībā līdz septembrim, lai tos var pieņemt Saeima un pašvaldības, ja nepieciešams, var pieņemt saistošos noteikumus.
Pašreiz jau ir minēti vairāki priekšlikumi nodokļa politikas maiņai: atcelt (vai būtiski mainīt robežu) progresivitāti mājokļiem, kas pašreiz atkarībā no kadastrālās vērtības ir 0,2, 04 vai 0,6%; ieviest neapliekamo minimumu – pēc platības zemei un mājai; ieviest vienotu likmi mājokļiem (zemei un ēkai viena likme).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nācis klajā ar aicinājumu veikt grozījumus NĪN likumā, kas paredzētu samazinātu nodokļa likmi tiem nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem, kuriem pieder viens nekustamais īpašums un kas ir arī šī nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta.
Šogad atsevišķas pašvaldības (Rīga, Carnikava) ir noteikušas paaugstinātu (1,5%) NĪN likmi īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts. Likums to atļauj, ja pašvaldība likmi nosaka savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim. Pašvaldību saistošos noteikumus saskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
