Otrdiena,
19. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Viltotas preces – zaudējums ekonomikai un noziedzības sastāvdaļa


Laura Studente,
LV portāls

14.04.2016

ĪSUMĀ

  • Daļa Latvijas iedzīvotāju neuzskata viltojumu pirkšanu par nosodāmu rīcību.
  • Viltotas tiek daudzas preces – sākot no bērnu rotaļlietām līdz pat automašīnu detaļām.
  • Viltojumi var būt kaitīgi cilvēka veselībai.
  • Ar preču viltošanu parasti nodarbojas noziedzīgas grupas, kas iegūtos līdzekļus izmanto dažādu noziegumu finansēšanai, piemēram, cilvēktirdzniecībai, narkotiku izplatīšanai.
  • Viltotu preču izplatīšana rada ļoti lielus ekonomiskos zaudējumus, un Latvijā ir viena no sliktākajām situācijām ES.
  • Patērētājam sods par viltotu preču iegādi nedraud, taču muita iegādāto viltojumu var konfiscēt.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


Saistītie resursi

Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Pasaulslavenu zīmolu viltojumi, kas ar analogu vai ļoti pietuvinātu nosaukumu ir sastopami tirdzniecībā par kārdinoši draudzīgu cenu, ir dažādi - bērnu rotaļlietas, pārtika, elektropreces, automašīnu detaļas. Kā redzams, viltojumu tirgus neaprobežojas vien ar apģērbiem un somām. Taču diezin vai katrs, kas šādu viltojumu nopērk, apzinās, ka tādējādi ne tikai apdraud savu drošību, bet arī netieši atbalsta organizēto noziedzību un ekonomikas tirgus kropļošanu.

Patērētājus lielā mērā var iedalīt trīs daļās – tie, kuriem ir svarīgi, lai iegādātā prece būtu oriģināla, tie, kuri apzināti iegādājas viltotas preces, un tie, kuriem nav svarīgs preces zīmols un tas, vai prece ir oriģināls vai viltojums. Par nožēlu, pēdējā grupa sastāda lielāko patērētāju daļu.

Latvijā attieksme pret viltojumiem nav noraidoša, tieši otrādi – 48% iedzīvotāju uzskata, ka viltojumu pirkšana ir gudrs pirkums, kas nodrošina iespēju pircējam iegūt preces, kuras tas vēlas, savukārt 51% uzskata viltotu preču pirkšanu par protestu un veidu, kā pretoties tirgus ekonomikai un lielajiem zīmoliem.

Šī statistika raisa bažas, jo viltojumu pirkšana nodara daudz lielākus zaudējumus nekā tikai neslava pašam pircējam, skaidro Linda Zommere, Patentu valdes juriskonsulte: "Patērētājs ar savu darbību rada gan ekonomiska rakstura zaudējumus, gan var radīt apdraudējumu savai un citu drošībai un veselībai. Kā arī ar šādām darbībām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesības un bieži vien tiek atbalstīta organizētā noziedzība."

Viltotu smaržu sastāvā – līdz pat urīna

Mūsdienās preču viltotāji ražo ne tikai dizaineru rokassomas. Viltotas tiek arī ļoti daudzas citas preces, kas ir potenciāli bīstamas to lietotājam. Piemēram, medikamenti, kas sola brīnumainu izveseļošanos vai ekstra ātru notievēšanu, bērnu rotaļlietas, elektropreces, baterijas, mašīnu rezerves detaļas, kosmētika, alkohols utt.

Tāpēc pirms pirkuma izdarīšanas būtu vērtīgi apzināties, ka šāds solis ir riskants un viltojumu iegāde var apdraudēt paša un ģimenes locekļu drošību un veselību. "Viltotās preces visbiežāk būs zemas kvalitātes, tās var būt izgatavotas no indīgas vielas saturošiem izejmateriāliem, un tām netiek veiktas drošības pārbaudes. Piemēram, viltoto smaržu sastāvā var būt urīns, sērs vai pat benzīns, savukārt viltotas baterijas vai mobilā telefona akumulatori var eksplodēt," stāsta Linda Zommere.

Visvairāk gan tiek viltoti apģērbi un apavi, kas piepilda vairāk nekā pusi no viltojumu tirgus Eiropas Savienībā. Arī Latvija nav izņēmums. Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska skaidro, ka visbiežāk tiek viltotas un tirdzniecībā nonāk populārāko un pieprasītāko zīmolu preces. Piemēram, pagājušogad policija vairākkārt atklājusi  viltotus "Nike" zīmola apavus, kas visi vesti vienā kravā. Ventspilī muitas darbinieki, veicot kontroli, konstatēja, ka  kravas furgonā ir 11 376 pāri viltotu "Nike" apavu, un par to paziņoja Valsts policijai. Administratīvā pārkāpuma protokols par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu tika sastādīts preču pārvadātājam, un lieta nodota izskatīšanai tiesā.

"Svarīgi ir apzināties, ka pašlaik dominējošais veids viltoto preču izplatīšanā Latvijā ir interneta tirdzniecība. Patērētāji labprāt izmanto e-komercijas sniegtās iespējas, jo tā spēj piedāvāt zemākas cenas, neierobežotas iespējas iegādāties preces 24/7 režīmā, pieejamību jebkurā vietā, kā arī nodrošina tiešu preču piegādi. Atsevišķas viltotāju tīmekļa vietnes ir izveidotas tik augstā kvalitātē, ka tās kļūst par nopietniem konkurentiem legālajiem ražotājiem. Viltotāji ir spējīgi darboties dažādās jurisdikcijās, izvairoties no notveršanas, un tie vienas dienas laikā spēj slēgt esošās un izveidot jaunas tīmekļa vietnes, vienlaikus nezaudējot savu klientu loku," norāda Linda Zommere.

Preču viltotāji īsteno arī citu noziedzību

Narkotiku izplatīšana, naudas atmazgāšana, korupcija, cilvēku tirdzniecība – salīdzinot ar šiem noziegumiem, viltotu mantu ražošana liekas mazāk svarīga. Taču reti kurš apzinās to, ka šie noziegumi ir cieši saistīti, norāda ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs.1 Viltotu preču izplatīšanu noziedznieki izmanto, lai atmazgātu naudu. Savukārt ieņēmumus, kurus viltotāji saņem no preču pārdošanas, var izmantot, lai apmaksātu citu noziedzīgu darbību.

 "Tas, ko visbiežāk patērētāji neapzinās, ir, ka viltoto preču ražošana nes arvien lielāku peļņu un ir finansēšanas avots organizētās noziedzības grupām un organizācijām. Viltoto preču ražotāji, kuri darbojas samazināta riska apstākļos, parasti ir saistīti ar citām noziedzīgās darbības formām, piemēram, cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmantošanu, kā arī citām noziedzīgām grupām gan ES, gan ārpus tās," skaidro Linda Zommere.

Viltotājus ir grūti saukt pie atbildības, jo nav zināma to identitāte, līdz ar to tie var veikt virkni cilvēktiesību, vides un citus pārkāpumus, nesaņemot sodu. Viltotāji var bez soda piesārņot apkārtējo vidi. Viņiem neinteresē savu darbinieku labsajūta – vēl jo vairāk nereti viltojumus izgatavo cilvēktirdzniecības upuri, nelegālie imigranti, ko noziedznieki līdz ar mazapmaksātiem darbiniekiem nodarbina vietās, kur netiek ievērota darba drošība, bet darbinieki pakļauti vardarbībai. Nereti viltotu preču ražošanā iesaista arī bērnus. Ja jau šobrīd daudz tiek runāts par to, kādi darba apstākļi ir lielajiem apģērbu ražotājiem, tad var tikai neskaidri nojaust, cik sliktos apstākļos ir nodarbināti cilvēki, kas ražo viltojumus.

Latvija – viltojumu melnajā sarakstā

Parasti pieprasījumu pēc viltotām precēm nosaka patērētāju maksātspēja, kā arī informētības līmenis. Tāpēc ir svarīgi piebilst, ka bez bīstamības patērētājam viltojumi rada gan tiešus, gan netiešus ekonomiskos zaudējumus. "Viltojumu iegāde kropļo tirgus ekonomiku un neveicina Latvijas tirdzniecības attīstību," uzsver Linda Zommere.

Tiešie zaudējumi tiek nodarīti legālo preču ražotājiem. Savukārt netiešie rada darbavietu zudumu, jo, tā kā legālo preču ražotājs saražo un pārdod mazāk preču, tas nodarbina arī mazāk darbinieku. Netiešie zudumi ir arī neiekasētie valsts budžeta ieņēmumi, kurus dažādu nodokļu veidā (ienākumu nodoklis, sociālās iemaksas, PVN) maksātu legālo preču ražotāji.

"Viltoto preču ražošana ir arvien lielāku peļņu nesošs finansēšanas avots organizētās noziedzības grupām un organizācijām."

Lai novērtētu viltoto preču tirdzniecības izraisīto seku ekonomisko ietekmi, Eiropas Intelektuālā īpašuma birojs veicis vairākus pētījumus dažādu preču kategorijās. Piemēram, vienā no pētījumiem secināts, ka katru gadu apģērbu, apavu un aksesuāru ražotāji Eiropas Savienībā kopumā zaudē vairāk nekā 26 miljardus eiro, Latvijā tie ir 70 miljoni eiro. Tas savukārt izraisa darbavietu skaita samazināšanos nozarē par 363 tūkstošiem, un ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 8 miljardiem eiro mazāki.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir liels viltoto preču īpatsvars. Piemēram, rokassomu un ceļojuma somu tirdzniecības nozarē Latvija ir vienā no sliktākajām situācijām. Ja vidējais rādītājs radītajiem zaudējumiem Eiropas Savienībā ir 12,7%, tad Latvijā tie ir gandrīz 28 procenti. Kāpēc rādītāji ir tik slikti? Visticamāk, atbilde būs – ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Linda Zommere atzīst, ka pie tā, ka patērētāji labprāt izvēlas pirkt viltotas preces, vainīgs varētu būt informācijas trūkums.

Tiek viltota arī pārtika

Kad tiek runāts par viltojumiem, pārtikas viltojumi parasti nenāk prātā. Taču velti, jo eksistē arī šāda problēma. Jāatceras, ka viltota pārtika var radīt nopietnus riskus cilvēka veselībai, jo viltotāji nebūt neievēro visus standartus, ko likums un tiesībsargājošās iestādes prasa ievērot oriģinālpreču ražotājiem.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda, ka pārtikas viltojumi izpaužas, kad viens pārtikas produkts tiek uzdots par kādu citu pārtikas produktu. Piemēram, vienas zivs sugas gaļa tiek uzdota par citas zivs sugas gaļu,  medum līdzīga viela tiek uzdota par medu, siera izstrādājums tiek uzdots par sieru. Bieži vien dārgākas izejvielas tiek aizstātas ar lētākām, tādējādi lētāku produktu pārdodot dārgāk.

Arī Pārtikas un veterinārais dienests, lai identificētu krāpnieciskas darbības, pagājušajā gadā noņēma 118 pārtikas produktu paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem un sešos gadījumos konstatēja krāpnieciskas darbības.

Kā atpazīt viltotu preci

Nekļūdīgi viltotu preci var atpazīt, tikai veicot ekspertīzi. Prece tiek sūtīta preču zīmes īpašniekam. Veicot dažādas manipulācijas ar preci, tiek noteikts, vai tā ir oriģināla vai ne. Parasti gan viltoto preču cena ir daudz zemāka par oriģinālo, kas norāda uz to, ka tas ir viltojums.

Vērīgs un atbildīgs patērētājs viltotu preci var mēģināt atpazīt arī pēc kvalitātes. Viltotajām precēm tā parasti ir zemāka. Bieži viltotāji preces izgatavo no mākslīgiem materiāliem.

Viltotajai precei var atšķirties arī iepakojums, un dažkārt prece tiek pārdota pat bez īpaša iepakojuma, taču ir arī gadījumi, kad viltotāji ir iemanījušies iepakojumus izveidot praktiski identiskus oriģinālam. Tiesa, ja lielākie līdzekļi aiziet iepakojuma izgatavošanā, tad atliek tikai minēt, cik nekvalitatīva ir prece, norāda Linda Zommere.

Ir jāuzmanās, iepērkoties internetā – preces ar pārsteidzoši zemu cenu, visticamāk, būs viltojumi. Iepērkoties internetā, ir jāpievērš uzmanība preces aprakstam. Autentisku preču ražotāji sadarbojas ar profesionāliem tulkiem, bet viltotāji nereti tekstus tulko ar mašīntulkojumu, ko var atpazīt pēc neloģiskas teksta konstrukcijas. To pašu var attiecināt arī uz produkta etiķetēm.

Uz viltus tirgotājiem norāda arī neparasts domēna nosaukums. Piemēram, XY-sportsoutlet.com vai XY-cheapclothes.com. Ja mājaslapā nav norādīts komersanta nosaukums un kontakti, tad no šādas mājaslapas labāk neko neiegādāties. Šaubīgs ir arī tāds komersants, kura e-pasts ir reģistrēts vietnē, kas pieejama bez maksas, piemēram, adreses otrā daļa ir "gmail.com".

Jāpievērš uzmanība arī fotogrāfijām – bieži vien viltojumus pārdod ar zemākas kvalitātes fotogrāfijām, kas ir nokopētas no oriģinālražotāja mājaslapas.

Visbeidzot, pirms pirkt, vienmēr ir vērts internetā ievadīt interneta veikala nosaukumu, lai pārliecinātos, ka par šo veikalu nav publicētas citu patērētāju sūdzības.

 


1United Nations Office on Drugs and Crime (UNODC). The Illicit Trafficking of Counterfeit Goods and Transnational Organized Crime. 2014.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti