Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nodarbinātības valsts aģentūra šobrīd piedāvā dažādas programmas jauniešiem, lai veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū, taču tikai puse jauniešu bezdarbnieku ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.
LV portāla infografika
Avots: CSP dati, 2012.gada 4.ceturksnis, NVA dati, 31.01.2013
Iniciatīva - Jauniešu garantija
2012.gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar iniciatīvu – Jauniešu garantija, lai palīdzētu ES dalībvalstīm novērst augsto bezdarbu jauniešu vidū, un rosināja atbalstīt ES dalībvalstis ar ES fondu finansējumu. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, ES ir 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15-24 gadiem, kuri nestrādā un nemācās. Turklāt jauniešu bezdarba līmenis 2012.gada trešajā ceturksnī ES kopumā sasniedzis 22,7 procentus. Tas ir divas reizes augstāks par bezdarba līmeni pieaugušo vidū, kas ir 9,2 procenti.
Domājot par finansējumu, Eiropadome 2013.gada 8.februāra sanāksmē panāca vienošanos, ka Jauniešu garantijas īstenošanai ES dalībvalstīm laika periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam būs pieejami 6 miljardi eiro (4 miljardi latu). Savukārt šā gada 28.februārī ES Padomē ES dalībvalstu nodarbinātības un sociālo lietu ministri politiski vienojās par Jauniešu garantijas programmas izveidi.
"Latvijā nozīmīgs ir kvalitatīvs prakses piedāvājums jauniešiem, kam pietrūkst darba pieredzes, un izglītības pasākumu kopums jauniešiem ar zemām prasmēm. "
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis skaidro, ka, turpinot pagājušajā gadā iesāktās iestrādnes un balsoties uz statistikas datiem, visas dalībvalstis ir nonākušas pie kopīga secinājuma, ka ir jātiecas ne tikai samazināt jauniešu bezdarbu, bet svarīgi ir paaugstināt un saglabāt jauniešu nodarbinātības līmeni.
Jauniešu garantija ir ieguvusi plašu atbalstu ES institūcijās, jo veicina stratēģijas "Eiropa 2020" trīs mērķu sasniegšanu. Tie ir:
Jauniešu garantijas programmas ieviešana
Eiropas Komisijas Jauniešu garantijas iniciatīva paredz vairākas iespējas. I.Lipskis informē: plānots, ka visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kuri ir kļuvuši par bezdarbniekiem vai pabeiguši formālo izglītību, saņems četrus mēnešus ilgu atbalstu bezdarba situācijas risināšanai. Tā varēs būt viena no četrām iespējām:
Taču LM Darba tirgus politikas departamenta vadītājs uzsver: lai jaunieši varētu atbalstu saņemt, viņiem būs jābūt reģistrētiem nodarbinātības dienestā, Latvijā – Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Piemēram, Latvijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2012.gada 4.ceturkšņa datiem, no 22 tūkstošiem jauniešu, kas meklē darbu, NVA bija reģistrējušies tikai 11 tūkstoši.
I.Lipskis norāda, ka Latviju interesē arī cita veida atbalsta pasākumi, ko varētu finansēt no ES struktūrfondu līdzekļiem, taču Eiropas Komisija ir informējusi, ka tālākās detaļas un nosacījumu izstrāde vēl notiks. Turklāt nosacījumi būs jāiestrādā ES regulās, tās būs jāakceptē Eiropas Parlamentam un tikai tad ES dalībvalstis varēs sākt ieviest regulās noteikto un izmantot piešķirtos fondu līdzekļus. Tas nozīmē, ka Jauniešu garantijas programma sāks darboties tikai no 2014.gada – ar nākamo ES struktūrfondu periodu.
Jauniešu garantijas programma Latvijā
Latvijas nacionālajā pozīcijā par Jauniešu garantiju ir norādīts: Latvija piekrīt, ka jauniešu bezdarba jautājumam ir jāvelta pastiprināta uzmanība, izstrādājot nacionālās nodarbinātības un bezdarba mazināšanas politikas, tādēļ Latvija atbalsta politisku vienošanos par Jauniešu garantijas priekšlikumu.
Latvijas nacionālo pozīciju ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2013.gada 28.februāra sanāksmē pauda labklājības ministre Ilze Viņķele. Pēc sēdes viņa paziņoja, ka Latvija šīs programmas izpildei 2014.- 2020.gadam saņems 80 miljonus eiro (55 miljoni latu), ko izmantos, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmas.
"ES dalībvalstis ir nonākušas pie secinājuma: ir jātiecas samazināt jauniešu bezdarbu un paaugstināt jauniešu nodarbinātības līmeni. "
I.Lipskis uzsver, ka par finansējumu vēl ir plānotas diskusijas ES budžeta ietvaros un sīkāk tas būs zināms, kad visās ES institūcijās programmas detaļas būs izdiskutētas un pieņemtas. Papildu finansējums ir ieplānots tām dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir lielāks par 25 procentiem. Latvijā 2012.gadā vidējais jauniešu bezdarba līmenis bija ap 28%, bet gada beigās – 21 procents.
Latvijas nacionālajā pozīcijā tāpat norādīts, ka Latvijai no Jauniešu garantijā paredzētajiem priekšlikumiem īpaši nozīmīgs ir kvalitatīvs prakses piedāvājums tiem jauniešiem, kam pietrūkst darba pieredzes, un izglītības pasākumu piedāvājums jauniešiem ar zemām prasmēm.
To apstiprina arī LM Darba tirgus politikas departamenta vadītājs. Viņš stāsta, ka Latvijas mērķis ir jauniešus bezdarbniekus ar zemu izglītības līmeni, kas ir 70% no NVA reģistrētajiem jauniešiem, stimulēt turpināt izglītoties, motivēt iegūt pilnu kvalifikāciju, lai viņi varētu konkurēt darba tirgū. Savukārt atlikušos 30 procentus, kas ir augstskolu absolventi, būtu nepieciešams iesaistīt programmā ar subsidētu darbavietu. Darba devējam sniegtu dotāciju, lai viņš būtu ieinteresēts pieņemt jaunieti darbā.
NVA līdz šim ir piedāvājusi jauniešiem dažādus pasākumus, lai palīdzētu iekļauties darba tirgū. I.Lipskis informē, ka 2012.gadā NVA pasākumos ar finansiālu atbalstu ir piedalījušies pieci tūkstoši jauniešu, kas ir puse no visiem reģistrētajiem jauniešiem. Visaktīvāk jaunieši ir iesaistījušies NVA organizētajos pagaidu algota darba pasākumos un gan neformālajās, gan profesionālajās izglītības programmās.
