Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saņēmu SIA „(..) namsaimnieks” rēķinu par š.g. jūliju, rēķinā būtiski tika palielināta apsaimniekošanas maksa no EUR 0,4000 (par 1 m2) līdz EUR 0,7400 (par 1 m2), kopā apsaimniekošanas maksa tika palielināta par EUR 13,94. Man kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības pieprasīt skaidrojumu un dokumentus, kas pamato attiecīgos izdevumus. Šiem maksājumiem ir jābūt balstītiem uz reāliem pasākumiem nama uzturēšanai tehniskā kārtībā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība dzīvokļu īpašnieku 2015.gada jūnija sapulcē (turpmāk – Kopsapulce) ir pieņēmusi lēmumu paņemt kredītu uz 3 gadiem kredītiestādē un izmainīt mājas tarifu, uz kredīta laiku palielinot apsaimniekošanas maksu līdz EUR/m2 0,74 mājas siltumizolācijai, mājas krāsošanai, pajumtiņu remontam, kāpņu telpu grīdas noklāšanai ar linoleju, un šādā balsojumā atsevišķu dzīvokļu īpašnieku (kuri, visticamāk, palikuši mazākumā) maksātspēja individuāli netika izvērtēta. Kopsapulcē arī tika pieņemti lēmumi par servitūta ceļa rekonstrukciju un mājas teritorijas labiekārtošanu. Diemžēl papildu izmaksas neatbilst manām pašreizējām finansiālajām iespējām un faktiski man tiek uzspiestas papildu finansiālas saistības, kuras ar saviem ienākumiem nevaru uzņemties un nevarēšu segt. Pēdējos gados apsaimniekošanas maksa tika palielināta vairākkārt (arī jau mājas siltumizolācijai un mājas krāsošanai), un maksa tiek saglabāta un maksāta arī līdz šim! Visus šos gadus es godprātīgi maksāju un turpinu maksāt apsaimniekošanas maksu EUR/m2 0,40, bet šoreiz nevaru uzņemties papildu finansiālas saistības. Vai pareizi saprotu, ka kāpņu telpu grīdas noklāšana ar linoleju, servitūta ceļa rekonstrukcija un mājas teritorijas labiekārtošana attiecināmi pie citiem darbiem un nav uzskatāmas par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minēto obligāto pārvaldīšanas darbību. Līdz ar to ir uzskatāma par dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un ir pieskaitāma pie citām pārvaldīšanas darbībām (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta trešajā daļā minēto termina „cita pārvaldīšanas darbība” skaidrojumi). Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Kāpņu telpu grīdas noklāšana ar linoleju, servitūta ceļa rekonstrukcija un mājas teritorijas labiekārtošana nav obligāti veicamā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība, nav vērsta ne uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu nomaiņu, kuru rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas, ne arī uz pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. To gan var pieskaitīt dzīvojamās mājas uzlabošanas un attīstīšanas pasākumiem, bet skaidrs, ka ar mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus tas nesamazinās. Tādēļ šādas izmaksas nav uzskatāmas par tādiem Dzīvokļa īpašuma likumā minētiem izdevumiem, kurus ir pienākums segt visiem dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to izdevumus sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuri ir balsojuši par šā lēmuma pieņemšanu? Vai pareizi saprotu, ka varu prasīt veikt man pārrēķinu un atteikuma gadījumā varu sniegt tiesā atzīt Kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu? Paldies jau iepriekš!
Kā redzams, ir iegadījies tā, ka jūsu kaimiņu – dzīvokļu īpašnieku – vairākums vēlas mājas kopīpašuma daļas kvalitāti paaugstināt (kas ir vien apsveicami!), un arī viņu rocība to atļauj, ja reiz par šādiem darbiem ar dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu ir nobalsots.
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta trešajā daļā, uz kuru atsaucaties, patiešām ir teikts: mājas pārvaldīšana ietver arī „(3) Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.”
Mājas īpašnieks ir visi dzīvokļu īpašnieki kopā, tātad dzīvokļu īpašnieku kopība. Šeit būs aplami piemērot minētā likuma 1.pantā minēto, ka „dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks”, jo šis likums paredzēts dažādām daudzdzīvokļu mājām. Tiklīdz māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, uz to attiecas Dzīvokļa īpašuma likums., un šie abi likumi jāaplūko kopsakarībā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā ir noteikts - dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, un šīs kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Savukārt šā likuma 16.pants nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci, tostarp dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.
Likuma 17.pantā noteikts – lai pieņemtu šādu lēmumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Šajā gadījumā atliek divas izvēles: vai nu maksāt dzīvokļa īpašnieku vairākuma nolemto maksu (jo citādi krāsies parāds, kas var beigties ar tiesu darbiem), vai lūkoties pēc cita dzīvokļa īpašuma mājā ar pieticīgākiem maksājumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
