No Jūsu jautājuma nevar izsecināt, par kādu izsoli ir jautājums – tiesu izpildītāja vai maksātnespējas administratora rīkotu izsoli.

Kā skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Guna Berlande, Civilprocesa likums neparedz nekustamā īpašuma izsoli ar lejupejošu soli. Šādu izsoli iespējams rīkot vien tad, ja tiesu izpildītājs pārdod parādnieka kustamo mantu.
Ja tiesu izpildītājam neizdodas nekustamo īpašumu pārdot pirmajā izsolē, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 616.panta pirmo daļu otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Tomēr nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. Tātad, ja neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsolīs sākumcenu, otrā izsole tāpat kā pirmā šādos gadījumos tiks atzīta par nenotikušu saskaņā ar Civilprocesa likuma 614.panta pirmās daļas 2.punktu.

Savukārt Maksātnespējas administrācijas direktotrs Ervīns Ābele sniedz Maksātnespējas administrācijas viedokli par uzdoto jautājumu. Saskaņā ar Civillikuma 2073.pantu pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt par to pirkuma līgumu. Tātad izsoles mērķis ir pārdot parādnieka mantu par iespējami augstāko cenu, lai no iegūtajiem naudas līdzekļiem pēc iespējas lielākā apmērā segtu kreditoru prasījumus. Savukārt maksātnespējas process ir vērsts uz efektivitātes un apgrozības ātruma principa ievērošanu, proti, parādnieka manta ir pārdodama pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē. Līdz ar to maksātnespējas procesā ir pieļaujams parādnieka mantu pārdot izsolē ar lejupejošu soli.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 115.panta pirmo daļu, ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Maksātnespējas likuma 115.panta otrā daļa noteic: ja maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 607.1pantam izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības.

Maksātnespējas likums, paredzot iespēju maksātnespējas procesā organizēt izsoli ar lejupejošu soli, nav noteicis detalizētāku kārtību, kādā šo izsoli organizēt, kā arī iepriekš spēkā esošo maksātnespēju regulējošo normatīvo aktu redakcijas atbildes uz minēto jautājumu nesniedz. Līdz ar to Maksātnespējas administrācija atbalsta Civilprocesa likuma normu par piedziņas vēršanas noteikumiem uz kustamo mantu piemērošanu pēc analoģijas ar 590.panta piekto daļu.

Minētais pamatojams ar to, ka Civilprocesa likums jau sākotnēji ir ietvēris izsoles organizēšanas noteikumus maksātnespējas procesā, tādējādi civilprocesuālās tiesības zināmā mērā ir vairāk pietuvinātas maksātnespējas tiesībām, jo gan Civilprocesa likuma, gan Maksātnespējas likuma regulējuma mērķis ir realizēt parādnieka mantu, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Civilprocesa likuma regulējuma gadījumā mērķis ir apmierināt viena kreditora – piedzinēja prasījumu, savukārt Maksātnespējas likuma gadījumā apmierināt kreditoru kopuma intereses.

Turklāt minētā Civilprocesa likuma norma piedāvā detalizētu izsoles ar lejupejošu soli sākumcenas un soļa piemērošanas tiesisko mehānismu, ko Maksātnespējas administrācijas ieskatā būtu iespējams sekmīgi piemērot arī maksātnespējas procesā izsoles organizēšanā ar lejupejošu soli. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 590.panta piekto daļu tiesu izpildītājs (administrators maksātnespējas procesā) pārtrauc priekšmeta izsolīšanu, ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola pat 10 procentus no priekšmeta izsoles sākumcenas.

Ne Maksātnespējas likuma, ne Civilprocesa likuma normas kā nekustamā īpašuma izsoles notikšanas priekšnosacījumu neparedz noteiktu izsoles dalībnieku skaitu. Tajā pat laikā kustamās mantas izsole (kuras regulējums pēc analoģijas ir piemērots, lai noteiktu nekustamā īpašuma izsoles ar lejupejošu soli kārtību) saskaņā ar Civilprocesa likuma 589.panta pirmās daļas 1.punktu, ir atzīstama par nenotikušu, ja izsolē ir ieradies tikai viens solītājs.

Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana (tas ir, izsoles tiesiskuma izvērtēšana) ietilpst tiesas kompetencē, savukārt saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošo informāciju tiesu prakse vēstulē norādītajā situācijā ir atšķirīga.

E.Ābele norāda, ka Maksātnespējas administrācijas viedoklis par likuma normu interpretāciju nav uzskatāms par oficiālu likuma tulkojumu, jo šādu tulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija. Tā kā Maksātnespējas administrācijai šādas pilnvaras nav piešķirtas, tad likuma interpretācija ir informatīva un tai ir vienīgi ieteikuma raksturs, un tas nav juridiski saistošs trešajām personām.