Likums "Par valsts pensijām" līdz 2013. gada 31. decembrim noteica tiesības uz vecuma pensiju personām, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. No 2014. gada 1. janvāra nepieciešamais stāžs ir 15 gadi, bet no 2025. gada 1. janvāra tas būs 20 gadi.

Tātad, lai noteiktu tiesības uz vecuma pensiju, ir nepieciešamas precīzas ziņas par personas apdrošināšanas stāžu.

Ja nav tiesību uz vecuma pensiju, tad personai, ja tā par pieciem gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto pensionēšanās vecumu, ir tiesības pieprasīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Tas nozīmē, ka personai, kura dzimusi 1951. gadā un pensionēšanās vecumu - 62 gadus sasniedza 2013. gadā, un kurai nav tiesību uz vecuma pensiju, tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu būs 67 gados vai 2018. gadā.

Vēršam uzmanību, ka sakarā ar pieņemtajiem grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā no 2017. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķirs personai, kura būs sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju.

No 2017. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums būs 63 gadi. Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra personai, kurai nav tiesību uz vecuma pensiju, būs iespēja saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no dienas, kad tā ir sasniegusi pensionēšanās vecumu.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts netiek izmaksāts personai, kura atrodas pilnā valsts apgādībā, t.sk. ieslodzījuma vietā.

Vēl jāpiebilst, ka periods, kad persona atrodas darba meklētāja statusā un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, personas apdrošināšanas stāžu neveido.