VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
12. maijā, 2021
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Mājoklis
30
30

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.

Sarunā ar jaunā likuma līdzautoru zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis?
  • Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās?
  • Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem?
  • Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības?
  • Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā?
  • Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals?
  • Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja tā termiņš ir 99 gadi?
  • Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus?
  • Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?
  • Kā īres tirgu sakārtos grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos?

Sarunā tiek aplūkots Dzīvojamo telpu īres likums un 2021. gada 25. marta grozījumi Civilprocesa likumā.

Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”“Spotify”“Apple” un “Google Podcasts” platformās.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
30
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 5 dienām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI