VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilona Lejniece
Dr.oec.
23. aprīlī, 2015
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Nodokļi
1
5
1
5

Mikrouzņēmumu nodokļa grozījumi: vai labvēlīgs rezultāts sasniegts?

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ilona Lejniece: „Vai tiešām Latvijas mikrouzņēmumi nav pelnījuši labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi?”

"Mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā" – tāds beidzot likuma mērķis ir noteikts grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā uz trešo lasījumu. Bet - vai tas tā ir?

Likumprojektā paredzēts mikrouzņēmuma pirmajos trīs darbības gados saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Uzskatu, ka šādu likmi tomēr vajadzētu saglabāt pirmos piecus darbības gadus. Kāpēc piecus?

  • Pirmais uzņēmuma darbības gads ir sākumstadija, kurā veidojas uzņēmējdarbības idejas attīstība un ieviešana dzīvē.
  • Otrajā gadā notiek uzņēmuma pilnveidošana.
  • Tikai trešajā gadā sākas uzņēmuma agrīnā izaugsme.
  • Ceturtais gads iezīmē paplašināšanās izaugsmi.
  • Vien piektajā gadā uzņēmumam varētu būt stabila izaugsme.

Piecu gadu laikā būtu iespējams saplānot uzņēmuma tālāko attīstību, novēršot problēmas pārstrukturēt darbību saistībā ar pāreju vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.

Lai dzīve neliktos rožulauks, papildus jau spēkā esošajiem ierobežojumiem likumdevējs paredzējis, ka tiks noteiktas nozares, kurās mikrouzņēmumam liegs piemērot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Minētais solis sadārdzina administratīvo slogu un nerisina sociālo drošību.

Tā kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji nepietiekami papildina valsts sociālo iemaksu budžetu, tiks paredzēts, ka mikrouzņēmumu darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Varbūt vajadzētu ļaut mikrouzņēmumiem attīstīties un stabili izaugt un tikai tad uzlikt papildu nosacījumus?

Turklāt likumdevējs ir noteicis: ja mikrouzņēmumā tiks nodarbināts vismaz viens darbinieks, kas ir strādājis citā mikrouzņēmumā, tad maksājamā nodokļa likme sasniegs 12 procentus. Ja nodarbinātais būs strādājis uzņēmumā, kas ir sniedzis pakalpojumus mikrouzņēmumam, tad pastāv iespēja zaudēt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un var tikt piemērotas soda sankcijas. Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts kļuvis sarežģīts, piņķerīgs, nesaprotams un tālu aizgājis prom no sava mērķa.

Mikrouzņēmumiem ir ierobežoti resursi, tāpēc jo svarīga ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana, tostarp birokrātiskā sloga mazināšana un tiesiskā regulējuma uzlabošana.

Vai tiešām Latvijas mikrouzņēmumi nav pelnījuši labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi?

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI