Sākas priekšvēlēšanu periods pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. LV portāls skaidro būtiskāko par aģitācijas nosacījumiem.
10. februārī sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienu laika posms, kas noslēgsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienā, 8. jūnijā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir nodrošināt iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām.
Vienlaikus ir noteikti aģitācijas ierobežojumi, lai nodrošinātu kandidātiem vienlīdzīgas iespējas vēlētāju uzrunāšanā.
Politiskā aģitācija saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ir “politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu”.
Varētu teikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkāda veida reklāma, raksti, publikācijas, intervijas, minējumi un norādes rakstos, plakāti, publikācijas internetā vai sociālajos medijos utt., informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) – iestāde, kura kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumu ievērošanu.
Priekšvēlēšanu aģitācija parasti satur:
Priekšvēlēšanu aģitācijai ir noteikti izdevumu ierobežojumi. Tas darīts ar mērķi mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu cīņā un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem aģitācijas veicējiem.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums paredz, ka politiskā partija vai partiju apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu EP vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kura noapaļota pilnos eiro, piemērojot koeficientu 0,0003, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Tādējādi Latvijā reģistrētai partijai vai partiju apvienībai aģitācijas tēriņu limits pirms šīm EP vēlēšanām ir 635 317,44 eiro, Eiropas politiskajai partijai – 63 531,74 eiro, bet nesaistītajai personai – 10 500 eiro, informē KNAB.
Eiropas politiskās partijas ir pārnacionāli politiskie spēki, kas apvieno vairāku dalībvalstu politiskās organizācijas vai personas, kuras ir tikušas ievēlētas, lai darbotos EP līmenī.
Par nesaistītām uzskatāmas fiziskās personas, juridiskās personas un reģistrētas šādu personu apvienības, kas nav saistītas ar politiskajām partijām un to veikto aģitācijas kampaņu.
Priekšvēlēšanu aģitācija šādām personām jāveic un jāapmaksā savā vārdā, kā arī jāiesniedz KNAB aģitācijas paziņojumi par līgumiem.
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā skaidri un nepārprotami jānorāda, ka tā ir politiskā reklāma un kas to ir apmaksājis; drukātajiem materiāliem jānorāda arī tirāža.
Televīzijā, radio, publiskās vietās ārtelpās un iekštelpās, laikrakstos un žurnālos, iespiedtehnikā izgatavotajos materiālos un internetā apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija jāveic valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā, paredz pērn pieņemtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.
Pirms EP vēlēšanām šie materiāli var ietvert vai var tikt nodrošināti ar identisku tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Valsts valodas lietojums attiecas tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs sarunāties arī citā valodā.
Viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem ir tiesības sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas un radio pirmajā programmā izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku četras reizes pa piecām minūtēm laika posmā no 25. dienas līdz priekšpēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.
Valsts nodrošinātā bezmaksas raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot. Šo izlozi nedrīkst izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai. Iesniegumi par šāda raidlaika piešķiršanu minētajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāiesniedz ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanām.
Vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta radio, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās un preses izdevumos.
30 dienas pirms vēlēšanām ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā, izņemot valsts nodrošinātajā bezmaksas raidlaikā.
Visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aģitācijas materiālus nedrīkst izvietot, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu ēkās, baznīcās, lūgšanu namos, autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās un pasažieru ostās, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos u. tml. vietās.
Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa.
Priekšvēlēšanu aģitācija un politisko uzskatu paušana sociālajos medijos ir atļauta. Tomēr arī šādos gadījumos, ja aģitācija veikta par samaksu, šis fakts ir jānorāda, skaidro KNAB. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus internetā, katrā šādā materiālā skaidri un nepārprotami norādāms, kurš šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis.
Likums aizliedz slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju – aģitāciju, par kuru saņemta samaksa (jebkāda atlīdzība – mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu citai personai u. c.) un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) nav norādīts, skaidro KNAB.
Tieši samaksas nenorādīšana uzskatāma par galveno slēptās aģitācijas pazīmi.
Ja tāda ir notikusi, tad visus aģitācijai iztērētos līdzekļus pieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumiem, par kuru pieļaujamā limita pārsniegšanu tiek noteikts sods.
Slēptā politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos:
KNAB atgādina, ka politiskajām organizācijām, tostarp deputātu kandidātiem, aizliegts priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.
Administratīvie resursi ir valsts un pašvaldību institūciju finanšu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta, sniegtie pakalpojumi, kā arī institūciju īstenotās sabiedrības informēšanas aktivitātes.
Aizlieguma mērķis ir novērst nevienlīdzīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus valsts un pašvaldību institūcijās, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī nepieļaut minēto institūciju līdzekļu tērēšanu politiskās kampaņas nolūkos.
Par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai var tikt uzskatīti gadījumi, kad:
No šā gada 1. janvāra sods par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai noteikto ierobežojumu neievērošanu publiskajās vietās, preses izdevumos, kā arī sociālajos tīklos un citviet internetā ir 500–7100 eiro juridiskajām personām, tostarp politiskajām partijām, bet fiziskajām personām: 50–500 eiro.
Par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu administratīvo procesu veic KNAB, Valsts valodas centrs valodas (VVC) jomā, kā arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – par pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā.
| Iestādes, kurām var ziņot par pārkāpumiem aģitācijā pirms EP vēlēšanām KNAB – par pārkāpumiem publiskās iekštelpās un ārtelpās, preses izdevumos vai internetā:
NEPLP – par pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā:
Lai operatīvi reaģētu uz iespējamajiem pārkāpumiem, NEPLP aicina iesniegumos un sūdzībās norādīt raidījumu un datumu, kurā konstatēts pārkāpums. VVC – par pārkāpumiem valodas lietojuma jomā:
|
