Likumā paredzēts noteikt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru maksājumi par šīm saistībām pārsniedz 20% no ienākumiem, savukārt ģimenēm ar bērniem atbalsts paredzēts, to nesaistot ar ienākumiem.
FOTO: Freepik.
Hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuriem arvien augstākās Euribor likmes dēļ pārmērīgi pieauguši maksājumi par mājokļa kredītu, paredzēts samazināt aizņēmuma procentu likmi situācijās, kad saistību izpildei nepieciešamie līdzekļi pārsniedz 20 procentus no ienākumiem. Šāds mērķēts atbalsts tiks noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Lai saņemtu atbalstu hipotekārā kredīta līguma aizņēmuma likmes samazināšanai, paredzēti vairāki nosacījumi:
Ienākumi netiks ņemti vērā kredīta ņēmējam, kura ģimenē ir bērna gaidību laiks vai bērns vecumā līdz 23 gadiem (ieskaitot).
Pēc vairākkārtējas grozījumu projekta precizēšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.
Nosacījumi atlaides saņemšanai, salīdzinot ar sākotnējo ieceri, detalizētāk nosaka atbalstāmo grupu, kā arī paredz īpašas nodevas ieviešanu kredītdevējiem, kas jāizlieto kredīta ņēmēju atbalstam.
Komisijas iesniegtais likumprojekts jāskata trijos lasījumos. Otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā vēl gaidāmas izmaiņas, jo priekšlikumi tiks iesniegti arī uz izskatīšanu trešajā – galīgajā – lasījumā.
Likumprojekts paredz ieviest kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksājumu – 0,5 procentu apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz attiecīgā ceturkšņa pirmo datumu.
Kreditētāji no tās piešķirs likuma kritērijiem atbilstošo atbalstu konkrētam kredīta ņēmējam, savukārt šim nolūkam neiztērēto nodevas naudu pārskaitīs valsts budžetā.
Komisijas trešdien, 1. novembrī, otrajam lasījumam atbalstītais grozījumu projekts paredz, ka Latvijā reģistrētās kredītiestādes, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ārvalstu kredītiestāžu, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā maksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu. Tā tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.
Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodeva netiks piemērota par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Kā Saeimas plenārsēdē likumprojekta 1. lasījumā norādīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, kredīta ņēmējiem Latvijā pārsvarā ir noslēgti līgumi ar mainīgo Euribor likmi, un tikai sešiem procentiem ir pastāvīgā likme.
Likumā paredzēts, ka hipotekārā kredīta ņēmējs ir patērētājs, ar kuru nodevas maksātājs ir noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu un, lai saņemtu atbalstu, jāizpildās vairākiem nosacījumiem:
Ienākumi netiks ņemti vērā kredīta ņēmējam, kura ģimenē ir bērna gaidību laiks vai bērns vecumā līdz 23 gadiem (ieskaitot).
Atbalsts paredzēts hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2% no periodam noteiktās procentu likmes. Samazinātā procentu likme nevarēs būt zemāka par sākotnējo likmi, ar kādu kredīts izsniegts.
Līdzaizņēmēju gadījumā (solidāru aizņēmēju gadījumā) šī norma tiks attiecināta uz konkrētajam kredītam (par kuru tie ir solidāri atbildīgi) piešķirto procentu maksājumu, paredzēts likumprojektā.
Grozījumu projektā nav iekļauts kritērijs, ka atbalsts nepienākas, ja hipotekārais kredīts izmantots biznesam, proti, mājoklis tiek izīrēts peļņas gūšanai, jo Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punktā jau ir noteikts, ka patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci [..] nolūkam, kas nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Līdz ar to šādi kredīta ņēmēji atbalstam nevarēs kvalificēties.
Paredzēts, ka nodevas maksātājs par katru kalendārā gada ceturksni Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegs hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas deklarāciju – informāciju par nodevas bāzes aprēķinu, atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem un viņiem aprēķinātajiem procentu maksājumiem un piemēroto atlaidi (samazinājumu).
Pašreiz grozījumu projekts paredz, ka nodeva nebūs jāmaksā, attiecīgi nebūs jāpiemēro likumā noteiktie sava kredīta ņēmēja aizsardzības instrumenti, ja aizdevēji būs brīvprātīgi noteikuši nozīmīgu procentu likmju samazinājumu (katru ceturksni kopumā tam novirzot līdzekļus vismaz 0,25% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz attiecīgā ceturkšņa pirmo datumu) patērētāja hipotekārā kredīta līgumiem.
Vēl viens likumā paredzētais aizsardzības instruments ir noteikums: informācija par to, ka kredīta ņēmējs ir vērsies ar iesniegumu kredītiestādē, lai saņemtu attiecīgo atbalstu, nedrīkst tikt atspoguļota patērētāja kredītinformācijā (kredītvēsturē) vai jebkādā veidā ietekmēt patērētāja kredītspējas vērtēšanu nākotnē.
Grozījumu anotācijā norādīts: “Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ar mērķi samazināt inflāciju 2022. gada jūlijā uzsāka bāzes procentu likmju celšanu, kā rezultātā Latvijas kredītiestāžu peļņa ir ļoti strauji palielinājusies, pieaugot tīro procentu ienākumiem, kuru pamatā ir ātri augoša kredītu procentu likme un atpaliekoša noguldījumu procentu likme. Līdz ar to, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ka lielākā daļa kredītiestāžu izsniegto hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta Euribor etalona procentu likmei, Euribor etalona procentu likmes kāpuma rezultātā mājsaimniecībām ir strauji pieauguši kredītmaksājumi. Šāda situācija, kad arī patēriņa cenas, tai skaitā pārtikas cenas, komunālie maksājumi un maksa par patērēto elektroenerģiju inflācijas rezultātā arī ir pieaugušas, rada būtisku izmaksu sloga pieaugumu mājsaimniecībām, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Kredītu procentu ienākumus nosaka kredīta ņēmēju maksājumi par izsniegtajiem kredītiem, no kuriem aptuveni 90% ir ar procentu likmēm, kuras piesaistītas Euribor etalona procentu likmei. Tāpēc izsniegto kredītu procentu likmes pieaug līdz ar Euribor etalona indeksa pieaugumu, papildus kredītiestādēm piemērojot arī fiksētu pievienoto likmi. 2023. gada jūlijā kopējā vidējā svērtā rezidentu kredītu procentu likme sasniedza 6,31%.”
Jāpiebilst, amatpersonas šonedēļ pievērsušas uzmanību ECB 26. oktobra lēmumam pirmo reizi kopš 2022. gada jūlija saglabāt procentu likmes nemainīgas.
ECB paziņojumā presei norādīts, ka turpmāk padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir uzklausījusi arī Saeimas Juridiskā biroja norādīto par vairākiem satversmības riskiem. Arī grozījumu anotācijā sākotnējam grozījumu projektam atzīts, ka šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, turklāt nākotnē tas var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu eiro apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā, ņemot vērā, ka šobrīd hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām, atlikums sasniedz 4,7 miljardus eiro.
Savukārt Finanšu nozares asociācija (FNA) ir akcentējusi, ka deputātu virzītais atbalsts kredīta ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir vai varētu būt nepieciešams.
No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumu. Turpretī 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu.
Pēdējo septiņu gadu laikā izsniegti vairāk nekā 30 tūkstoši hipotekāro kredītu ar nodrošinājumu, kuru vidējā summa veido 29 tūkstošus eiro. Būtiski, ka arī šogad skaitliski visvairāk izsniegto kredītu apmērs nepārsniedz 50 tūkstošus eiro. Šādā cenu kategorijā visbiežāk tiek iegādāti dzīvokļi sērijveida būvēs, norāda FNA.
Amplitūdā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro pēdējo septiņu gadu laikā hipotekārie kredīti ar nodrošinājumu izsniegti nepilniem 19 tūkstošiem mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 70 tūkstošus eiro. Savukārt virs 100 tūkstošiem eiro kredīti izsniegti 13 tūkstošiem mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 147 tūkstošus eiro. Turklāt jāuzsver, ka šai kredīta ņēmēju grupai visbiežāk jeb 67% gadījumu ir arī citas aktīvas saistības.
