Publikācija ir papildināta 18. septembrī, precizējot informāciju par inventāra tiesībām pēc plānotajām izmaiņām regulējumā.
FOTO: Freepik
Grozot trīs likumus, tiek īstenota nopietna mantojuma tiesību reforma, kuras laikā paredzēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī risināt problēmas līdzšinējā praksē. Reformas ietvaros tiek precizēta mantojuma pieņemšanas sistēma, kā arī kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība. Ar grozījumiem paredzēts ierobežot mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, kā arī pilnveidots mantojuma aizgādnības regulējums.
Likumprojekti “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi Notariāta likumā” un “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” 7. septembrī nodoti izskatīšanai Juridiskajā komisijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Ministru kabineta sēdē izskatot trīs likumprojektu paketi, skaidroja, ka jau no 2017. gada Tieslietu ministrija ir apzinājusi problēmas gan praksē, gan teorijā un secinājusi, ka mantojuma tiesību regulējums ir jāreformē. Divus gadus – no 2021. līdz 2023. gadam – ir notikusi likumprojektu saskaņošana dažādās instancēs, bet par dažiem jautājumiem arvien ir atšķirīgi redzējumi.
Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna piebilda, ka pēdējo 30 gadu laikā šī ir pirmā lielākā mantojuma tiesību regulējuma pārskatīšana. Reformas pamatā ir Tieslietu ministrijas 2017. gadā pasūtītais pētījums “Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība”.
Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai panāktu atklātu, noteiktu un prognozējamu mantošanas procesu, ar likumprojektu cita starpā paredzēts izdarīt šādus grozījumus Civillikumā:
Likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” mērķis ir salāgot Notariāta likumu ar Civillikumu, kas tiek pilnveidots mantojuma tiesību reformas ietvaros.
Likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” mērķis ir salāgot Kredītu reģistra likumu ar mantojuma tiesību regulējuma pārmaiņām.
Galvenais jaunievedums mantojuma tiesību reformā – ierobežota mantinieka atbildība.
“Šobrīd regulējums paredz, ka tiek mantotas gan tiesības, gan saistības. Līdz ar to mantojuma masā ietilpstošo saistību apmērs var būtiski pārsniegt to, ko iegūst mantinieks kā mantojuma aktīvus,” skaidroja tieslietu ministre. “Sākumā tas pat nav zināms. Respektīvi, mantinieks, piesakoties uz mantojumu, iespējams, riskē ar to, ka var daudz ko zaudēt no savas rocības. Kreditori var pieteikties ilgākā laika posmā, un tas sākumā var nebūt zināms. Tiesu praksē ir vairākkārt pierādījies, ka ir nepieciešams īstenot šādu reformu.”
Tieslietu ministrija skaidro, ka līdz ar izmaiņām tiek paredzēta ierobežota mantinieku atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Atbilstoši grozījumiem turpmāk mantinieki vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem.
LV portāls iepriekš ir rakstījis, ka no Civillikuma 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesības, t. i., likumā noteiktajā laikā sagatavo visa mantojuma inventāru.
Ja mantinieks mantojumu pieņem ar inventāra tiesībām, tad mantojuma atstājēja kreditori nevar prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā. Turpmāk mantošana vienmēr notiks, paredzot mantinieku ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, – tā kā tas būtu, ja persona pēc šobrīd spēkā esošā mantojuma tiesību regulējuma mantotu, izmantojot inventāra tiesību.
“Tas nozīmē, ka mantinieks, pieņemot mantojumu, neriskēs piemaksāt par mantojuma atstājēja parādiem no savas kabatas. Šobrīd bieži vien konstatēts: lai gan cilvēki faktiski pieņem mantojumu un turpina dzīvot nekustamajā īpašumā, viņi nesteidz nokārtot dokumentus, jo līdz galam nav skaidra mantošanas procedūra. Viņi baidās riskēt ar to, ka var uzrasties neapzināti kreditori. Tādējādi zemesgrāmatā un citos publiskajos reģistros uzrādās informācija, ka īpašumi pieder cilvēkiem, kas ir miruši,” skaidroja A. Smiltēna.
Kā valdības sēdē norādīja tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere, esot samērā daudz bezmantinieka mantu. “Cilvēki nepiesakās uz mantojumu. Tad par valsts līdzekļiem vajag to apzināt un reģistrēt.”
Tieslietu ministrija uzsver: ar ierobežotas mantinieka atbildības ieviešanu plānots panākt, ka tiek uzsākts vairāk mantojuma lietu un ka lielāka daļa mantinieku izvēlas pieņemt mantojumu (jo vairs nepastāv risks uzņemties saistības virs mantotā).
Ar likumprojektu plānots arī atvieglota mantojuma saraksta (kurā iekļauta mantojamā manta, tās vērtība, kas būs mantinieku atbildības limits) sastādīšanas kārtība, jo turpmāk publiski pieejamās ziņas mantojuma sarakstā iekļaus notārs, kurš ved mantojuma lietu. Mantojuma lietas uzsākšanai un mantojuma pieņemšanai ir ļoti būtiska nozīme mantojuma masā ietilpstošās mantas atgriešanai civiltiesiskajā apritē: tas veicina tiesisko noteiktību par mantojumā ietilpstošās mantas piederību.
A. Smiltēna valdības sēdē uzsvēra, ka ar mantojuma tiesību reformu tiks uzlabota mantojuma pieņemšanas sistēma. “Atklājoties mantojuma lietai, noteiktā un skaidrā termiņā būs jāpiesakās visiem kreditoriem, kuriem ir prasījumi. Mantinieks redzēs visus parādus un mantojuma sastāvu un varēs izvērtēt, vai pieņemt mantojumu,” skaidroja valsts sekretāra vietniece.
Tieslietu ministrija norāda: ar šiem precizējumiem mantojuma pieņemšanas sistēma tiek padarīta noteikta un paredzama. Tiek novērsts tas, ka mantojumu šobrīd var pieņemt dažādi, gan klusējot, gan rakstiski.1
Šobrīd atsevišķos gadījumos nav skaidrs, vai mantojuma atstājējam ir saistību un tiesību pārņēmēji – mantinieki –, piemēram, ja mantojums pieņemts klusējot.
Ar grozījumiem tiks noregulēts process, kā mantiniekiem jāpieņem mantojums (jāizsaka griba). Tādējādi ar likumprojektu paredzēts stiprināt mantojuma atklāšanās sludinājuma spēku.
Aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, arī tiem, kas mantojumu līdz sludinājumam pieņēmuši klusējot.
Gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Pret trešajām personām mantinieks bezstrīdus kārtībā varēs leģitimizēties, tikai izejot mantošanas procesu pie zvērināta notāra vai aizstāvot savas tiesības tiesā (mantojuma prasība).
Līdz ar izmaiņām regulējumā novērstas neskaidrības par sludinājuma termiņiem. Turpmāk būs tikai viens termiņš mantojuma pieņemšanai – tas, ko nosaka notārs (mantojuma atstājējs vairs nevarēs noteikt savu termiņu mantojuma pieņemšanai).
Tieslietu ministrija norāda, ka ar grozījumiem tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība, novēršot atšķirīgu izpratni par mantojuma atstājēja kreditoru tiesībām un pienākumiem (piemēram par to, vai hipotekārajam kreditoram arī jāpiesaka savas pretenzijas mantojuma atklāšanās sludinājuma termiņā un kāda informācija iekļaujama kreditora pretenzijā).
Ar grozījumiem plānots stiprināt mantojuma atklāšanās sludinājuma spēku, paredzot, ka nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiek dzēstas. Paredzēts, ka zināmu (nodrošinātu) kreditoru pretenzijas mantojuma lietā iekļaus notārs (ja pats kreditors to jau nebūs izdarījis). Nodrošināts kreditors ir tāds, par kura prasījumu notārs var noskaidrot ziņas publiskajos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā, Kredītu reģistrā.
Tāpat ar saistītajiem grozījumiem Notariāta likumā tiks precizēts tas, kādas ziņas kreditoram jānorāda, piesakot savu kreditoru pretenziju. Likumā arī noteikts, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu kreditoram paredzēta kriminālatbildība.
Ar grozījumiem tiek risinātas praksē konstatētās mantojuma dalīšanas problēmas, valdības sēdē uzsvēra A. Smiltēna. Kā piemēru viņa minēja situāciju: bankā ir palikuši naudas līdzekļi, un tie netiek sadalīti, piemēram, starp trīs mantiniekiem reālās daļās. Tad visiem mantiniekiem kopā ir jāiet uz banku ar pasēm un mantošanas apliecību un jāmēģina sadalīt naudu.
Ar grozījumiem paredzēts, ka atvietojamas lietas (piemēram, nauda) turpmāk vienmēr ir dalāmas reālās daļās un mantinieki tās nevar valdīt nedalīti. Mantiniekiem paliek iespēja vienoties par citu mantojuma dalīšanas kārtību, pie notāra noslēdzot mantojuma sadales līgumu. Bet, ja tas netiek darīts, tad mantojuma apliecība ir pamats tam, lai, piemēram, kredītiestāde izmaksātu naudas līdzekļus konkrētam mantiniekam (mantojuma apliecībā norādītās mantojuma daļas apmērā).
Ar grozījumiem tiek precizēts regulējumus par mantojuma aizgādnību.
Plānots noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – absolūtu mantojuma aizgādņa kontroli.
Šobrīd mantojuma aizgādnība pakļauta nepilngadīgā mantas pārvaldības režīmam, kas paredz striktu mantojuma aizgādņa kontroli no bāriņtiesas puses. Turpmāk mantojuma aizgādnim būs civiltiesiska atbildība pret mantiniekiem par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas funkcijas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.
Grozījumi izstrādāti tādēļ, ka bāriņtiesu aptaujā secināts: bieži vien bāriņtiesas nespēj izvērtēt aizgādņa plānoto rīcību, līdz ar to mantojuma aizgādņa uzraudzības process šobrīd daudzos gadījumos ir formāls.
A. Smiltēna valdības sēdē atzina, ka līdz šim nav izdevies rast vienprātību ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) par Civillikuma 707. pantu, kura pašreizējā redakcija ir šāda: “Mantojuma atstājēja kreditoriem jāgriežas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas; bet citādā ziņā šos parādus samaksājot jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi.”
Piedāvātā šī panta grozījumu redakcija ir šāda: “Norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem jāievēro prasījumu priekšrocība, vispirms sedzot nodrošināto kreditoru prasījumus un sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā pieteiktos nodokļu prasījumus.”
Valsts sekretāra vietniece norādīja, ka šobrīd nav iespējams izsekot, kādā kārtībā mantinieks apmierina kreditorus – vai no sākuma samaksā telefona rēķinu vai parādus kaimiņam vai norēķinās par nodokļu parādiem. Ar grozījumiem 707. pantā ministrija piedāvā mantiniekam turpmāk ņemt vērā, ka daļa kreditoru ir prioritāri.
“Tas nozīmē, ka, pieņemot mantojumu, pirmām kārtām ir jānorēķinās ar šo priviliģēto kreditoru grupu. Ja manta paliek pāri, tad mantinieks norēķinās ar pārējiem prasītājiem,” klāstīja A. Smiltēna. “Savukārt LPS labprāt redzētu, ka nodrošinātie kreditori nav vienā kārtā ar nodokļu prasījumiem, bet ir otrajā kārtā. Taču ministrija uzskata, ka piedāvātais risinājums būtu labs kompromiss.”
LPS ieskatā ir jāsaglabā pašreizējais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļu parādi jāsedz pirms nodrošinātajiem parādiem, kas lielākoties ir banku hipotekārie kredīti.
Jābūt skaidram, ka vispirms ir valsts un pašvaldība kā prioritāte un tikai pēc tam kredītiestādes. Ministrijas priekšlikums atbalsta hipotekāros un komercķīlu devējus, ļaujot tiem saņemt daļu no nodokļu prasījumiem, paziņojumā medijiem uzsver LPS.
LPS viedoklim valdības sēdē pievienojās arī biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule, uzsverot, ka “nav izprotams, kāpēc nodokļi nav prioritāte”.
1 Civillikuma 691. pants noteic, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti, mutiski, vai rakstiski, vai arī klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku. Piemēram, ja mantinieks iestājas mantojamās mantas valdījumā (pārvaldīšanā) un to ir turpinājis, līdz kamēr izbeidzas mantojuma pieņemšanas termiņš, uzskatāms, ka viņš mantojumu pieņēmis klusējot ar tādām darbībām, kas dod pamatu uzskatīt, ka mantinieks mantojumu ir pieņēmis (Mantojuma pieņemšana // Latvijas Vēstnesis. 27.05.1995., Nr. 81.) Pētījumā “Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība” ir minēti gadījumi, kad mantinieki pēc vairākiem gadiem tiesas ceļā pierāda, ka pieņēmuši mantojumu klusējot, ar ko notāra izdotais akts par mantojuma lietas izbeigšanu, jo manta atzīta par bezmantinieku mantu, pasludināts par spēkā neesošu un valsts iegūtās tiesības par dzēstām (13. lpp.).
