SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
28. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri
9
9

Stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums

Stājas spēkā 28.06.2021.
Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Fizisko personu reģistrs apvieno līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti.

Freepik

Pirmdien, 28. jūnijā, stājas spēkā jaunais Fizisko personu reģistra likums, bet Iedzīvotāju reģistra likums, kas līdz šim noteica vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmas darbību, spēku zaudē. LV portāls skaidro, kāds ir jaunā regulējuma mērķis, kādas ziņas turpmāk tiks iekļautas un aktualizētas Fizisko personu reģistrā, vai mainīsies ziņu izsniegšanas kārtība un kādas vēl izmaiņas paredzētas.

īsumā
  • Fizisko personu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir PMLP.
  • Noteikts plašāks personu loks, par kurām tiks iekļautas un aktualizētas ziņas Fizisko personu reģistrā.
  • Turpmāk reģistrā jāiekļauj un jāaktualizē ziņas arī par ārzemniekiem, piemēram, patvēruma meklētājiem.
  • Turpmāk reģistrā jāiekļauj, jāaktualizē un jāatjauno arī ziņas par civilstāvokļa aktu ierakstiem.
  • Atbilstoši kompetencei ziņas Fizisko personu reģistrā iekļaus un aktualizēs ne tikai PMLP, pašvaldība, Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs, bet arī Tieslietu ministrija, zvērināts notārs u. c.
  • Ziņu iekļaušana Fizisko personu reģistrā ir ieraksta izdarīšana ne tikai Fizisko personu reģistrā, bet arī valsts informācijas sistēmā, kurai izveidots tiešsaistes datu pārraides režīms ar Fizisko personu reģistru, kā arī Notāru informācijas sistēmā.
  • Kārtība, kādā iedzīvotāji varēs saņemt ziņas no Fizisko personu reģistra, nemainīsies.
  • 28. jūnijā stājas spēkā arī Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu.

2021. gada 28. jūnijā spēkā stājas Fizisko personu reģistra likums (turpmāk – likums), kas aizstās pašreizējo Iedzīvotāju reģistra likumu. Kā norāda Iekšlietu ministrija (IeM), Fizisko personu reģistrs (turpmāk – reģistrs) apvieno līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti: “Sākot ar 2021. gada 28. jūniju, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma izbeigs savu darbību, un no 28. jūnija civilstāvokļa aktu reģistrācija tiks veikta reģistrā.”

Atbilstoši likuma anotācijā norādītajam jaunajā likumā atšķirībā no Iedzīvotāju reģistra likuma papildus:

  • noteikts plašāks personu loks, par kurām tiks iekļautas un aktualizētas ziņas reģistrā;
  • noteiktas iestādes, kas varēs iekļaut un aktualizēt ziņas reģistrā.

Kāds ir likuma mērķis

Jaunā likuma mērķis ir:

  • izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu – Fizisko personu reģistru –, lai nodrošinātu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi, ko veic valsts institūcijas un amatpersonas;
  • iekļaut, aktualizēt un atjaunot ziņas par civilstāvokļa aktu ierakstiem saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu.

Atbilstoši likuma 2. pantam reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Par kādām personām reģistrā tiks iekļautas ziņas

Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra likumam Iedzīvotāju reģistrā tika iekļautas un aktualizētas ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, personām, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un personām, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu.

Turpmāk likuma 4. pants paredz, ka reģistrā jāiekļauj un jāaktualizē ziņas par Latvijas pilsoni un Latvijas nepilsoni, kā arī ārzemnieku:

  • kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību vai ES pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  • kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss;
  • kurš iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai;
  • kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kā pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā;
  • kurš vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (eID karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību;
  • kurš vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli;
  • kurš ir Latvijā akreditētas ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības personāla darbinieks, ārvalsts konsulārās iestādes darbinieks, cita starptautisko publisko tiesību subjekta vai tā Latvijā akreditētas pārstāvniecības darbinieks vai amatpersona, kā arī šāda darbinieka vai amatpersonas ģimenes loceklis vai privātais mājkalpotājs, kura statusu Latvijā nosaka starptautisks līgums un kurš ir piekritis ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai reģistrā;
  • attiecībā uz kuru Latvijā veic dzimšanas fakta vai laulības reģistrāciju vai kurš atkārtoti pieprasa savas laulības vai dzimšanas fakta reģistrāciju apliecinošu dokumentu;
  • kurš ir patvēruma meklētājs Latvijas Republikā.

Papildus iepriekš minētajam turpmāk reģistrā jāiekļauj, jāaktualizē un jāatjauno arī ziņas par civilstāvokļa aktu ierakstiem.

PMLP Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe skaidro: “Būtiskākās izmaiņas, kas stājas spēkā, ir tas, ka turpmāk visi ārzemnieki tiks reģistrēti reģistrā. Tajā tiks iekļauti dati par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku, uz kā pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā, un kuri vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību.”

Kas iekļaus un aktualizēs ziņas

Iepriekš saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu par ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā un iekļauto ziņu aktualizēšanu savas kompetences ietvaros atbildēja tikai PMLP, attiecīgā pašvaldība un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

Jaunā likuma 2. panta otrā daļa paredz, ka atbilstoši kompetencei ziņas reģistrā iekļaus un aktualizēs ne tikai PMLP, attiecīgā pašvaldība un Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs, bet arī:

  • Tieslietu ministrija;
  • zvērināts notārs;
  • Uzņēmumu reģistrs;
  • Valsts ieņēmumu dienests;
  • rajona (pilsētas) tiesa;
  • Valsts robežsardze;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
  • Nacionālais veselības dienests;
  • Ārlietu ministrija.

IeM skaidro, ka atbilstoši jaunajam likumam reģistrā ziņas iekļaus un aktualizēs ne tikai PMLP, bet arī citas valsts pārvaldes iestādes, piemēram, pašvaldība, rajona (pilsētas) tiesa, sniedzot pakalpojumus ārzemniekam nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā.

Savukārt likuma 5. pants precizē, ka ziņu iekļaušana reģistrā ir ieraksta izdarīšana ne tikai reģistrā, bet arī valsts informācijas sistēmā, kurai izveidots tiešsaistes datu pārraides režīms ar reģistru, kā arī Notāru informācijas sistēmā.

28. jūnijā stājas spēkā arī Ministru kabinets (MK) noteikumi “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā. Tie detalizēti noteiks kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī noteiks kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat minētie MK noteikumi noteiks, kādā veidā PMLP sniegs informāciju Saeimas administrācijai, valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, zvērinātiem notāriem un fiziskām personām, lai PMLP aktualizētu ziņas reģistrā, norāda IeM.

M. Puķe vērš uzmanību, ka nemainīsies kārtība, kādā iedzīvotāji varēs saņemt ziņas no reģistra: “Iedzīvotāji vēl aizvien varēs saņemt ziņas no reģistra attālināti – pa pastu vai izmantojot e-pakalpojumu.”

Sīkāku informāciju par pakalpojumu, kas nodrošina iespēju personai uzzināt, kādas aktuālās un vēsturiskās ziņas par viņu, viņa nepilngadīgo bērnu (līdz 18 gadiem) vai personu, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā, iekļautas reģistrā, var meklēt šeit.

Kādas ziņas tiks iekļautas vai aktualizētas reģistrā

2021. gada 28. jūnijā stājas spēkā arī MK noteikumi Nr. 372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu”, kuri nosaka reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu. Kā skaidro IeM, minētie MK noteikumi kopumā optimizē un padara efektīvākus PMLP pārvaldes sniegtos pakalpojumus.

“Noteikumi detalizēti nosaka to informācijas apjomu, ko iekļaus un aktualizēs reģistrā par personas dzimšanu, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi, kontaktadresi, citas valsts piešķirto personas kodu, kas ir ierakstīts personu apliecinošā dokumentā vai ierakstīts kompetentās iestādes izsniegtā dokumentā,” norāda IeM.

Tāpat IeM vērš uzmanību, ka darbinieki, kuri iekļaus reģistrā ziņas par personu, pārbaudīs ziņu atbilstību personu apliecinošajiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā.

MK noteikumi paredz, ka reģistrā iekļaus šādas ziņas par personu:

  • personas kods, vārds (vārdi), uzvārds;
  • dzimtais uzvārds, personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturiskā forma, citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ārzemnieka personvārda atveide latviešu valodā, personvārda oriģinālforma oriģinālvalodā;
  • ziņas par dzimšanu, dzimums;
  • valstiskā piederība un tās veids, tautība, ziņas par deklarētās, reģistrētās, norādītās dzīvesvietas adresi vai papildu adresi, kontaktadrese;
  • citas valsts piešķirtais identifikācijas kods, kas ierakstīts personu apliecinošā dokumentā vai kompetentas iestādes izsniegtajā dokumentā, ziņas par personu apliecinošu dokumentu, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu – uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  • ziņas par ģimenes stāvokli, ziņas par laulību, ziņas par nepilngadīgajiem bērniem, ziņas par tēvu un māti;
  • ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ziņas par personas miršanu, ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves;
  • ziņas par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, vai atjaunošanu, ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni, ziņas par bērnu aprūpes iestādi, ziņas par adopcijas nodibināšanas vai atcelšanas nolēmumu;
  • ziņas par politiski represētās personas statusu, ziņas par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, ziņas par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu;
  • ziņas par dokumentu, kas apliecina aizliegumu izsniegt personu apliecinošu dokumentu bērnam, kurš jaunāks par 14 gadiem, vai aizliegumu izbraukt no valsts bērnam, kurš jaunāks par 18 gadiem, ziņas par personu, kurai aizliegts izsniegt tā bērna personu apliecinošu dokumentu, kas jaunāks par 14 gadiem, vai izvest no valsts bērnu, kas jaunāks par 18 gadiem.

IeM norāda, ka ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tiks uzkrātas Fizisko personu reģistrā līdz 2022. gada 31. janvārim, bet no 2022. gada 1. februāra personai šī atzīme būs jāizdara vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.

Sīkāk ar visu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu var iepazīties šeit.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI