FOTO: Freepik
Datu trūkums neļauj gūt skaidrību par nevalstisko organizāciju (NVO) darbības mērķiem, bet nepietiekamas uzraudzības dēļ pastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski. Lai šo sektoru sakārtotu, izstrādāts likumprojekts, kas nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu. Plānotās izmaiņas arī paredz ieviest vienkāršotu procedūru organizācijas likvidācijai, par ko noteiktos gadījumos varētu lemt Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests.
Likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” Saeima 15. novembrī atbalstīja pirmajā lasījumā. Izmaiņas nevalstisko organizāciju darbības regulējumā izstrādājusi Tieslietu ministrija, ievērojot Ministru kabineta (MK) 2022. gada 22. februāra rīkojuma Nr. 122 “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam” 5.2. apakšpunktu, kas paredz nodrošināt lielāku šī sektora caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti tajā monitorēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 17. novembrī publiskotajā “Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu” norādīts, ka pārskata perioda beigās nevalstiskajā sektorā darbojās aptuveni 27 tūkstoši NVO. Visbiežāk reģistrētās NVO formas ir biedrības un nodibinājumi.
Tā kā normatīvie akti neparedz obligātu pienākumu biedrībām un nodibinājumiem reģistrēt darbības jomu, ziņojuma pārskata perioda beigās 88,67% nevalstisko organizāciju to nebija norādījušas.
Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv publiski pieejamā informācija liecina, ka 21. novembrī reģistrā bija reģistrēta jau 27 971 biedrība, no kurām darbības veidu norādījusi 6571 biedrība (no tām 302 norādījušas darbības veidu “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”). Reģistrēti arī 2060 nodibinājumi, no tiem darbības veidu bija norādījuši 666 (46 norādījuši darbības veidu “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”).
NVO sektora uzraudzība ir būtisks nosacījums sektora ievainojamības mazināšanā, norādīts FID ziņojumā. Nevalstisko organizāciju pienākums reģistrēt noteiktu darbības jomu, izvairoties arī no darbības jomas “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums” reģistrēšanas, veicinātu sektora caurskatāmību, kā arī būtiski atvieglotu finanšu institūciju darbu un ļautu efektīvāk uzraudzīt un kontrolēt NVO. Turklāt Finanšu vadības darba grupas (FATF) ieskatā ir jāpievērš uzmanība arī NVO reģistrācijas procesam.
Ziņojumā norādīts, ka pārskata gada laikā NVO kopā saņēmušas ap 760 miljoniem eiro. Lielākā daļa no šī finansējuma tiek izlietota Latvijā.
Lai gan NVO sniegtajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme sabiedrībā, nevalstiskā sektora darījumu apmērs un ievainojamība pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) un terorisma finansēšanu (TF) rada nepieciešamību apzināt un vērtēt ar to saistītos riskus un atbilstoši tos pārvaldīt, uzsvērts ziņojumā.
Vienlaikus secināts, ka no Latvijā reģistrētajiem NVO darījumiem paaugstināti TF riski piemīt mazāk nekā 1%.
Taču Latvijas NVO raksturīgi arī juridiskajām personām piemītošie NILL riski, jo tām ir juridisko personu statuss, tādēļ nevar izslēgt NVO iesaisti NILL darbībās un nodokļu apiešanas shēmās.
NVO sektora caurskatāmību un NILLTPF riskus ietekmē arī lielais neaktīvo biedrību un nodibinājumu skaits, “ņemot vērā, ka šādas “čaulas juridiskās personas” var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai”, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Piemēram, NVO sektora monitoringā biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” secinājusi, ka 2023. gada sākumā tikai puse no visām reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem bija aktīvas un darbojās. Aptuveni viena trešdaļa neiesniedz gada pārskatus, un 24% no tām, kas iesniedz gada pārskatus, tajos neuzrāda nekādu finanšu aktivitāti. Neraugoties uz to, Biedrību un nodibinājumu likums šobrīd neparedz vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri savu darbību vairs neveic vai neiesniedz būtiskus normatīvajos aktos prasītos dokumentus.
Patlaban darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir brīvprātīga. Likumprojekts paredz papildināt Biedrību un nodibinājumu likumu ar 12.1 pantu “Biedrību un nodibinājumu klasifikācija”, nosakot, ka NVO tiek klasificētas atbilstoši savai darbības jomai.
Ministru kabinetam būs jānosaka biedrību un nodibinājumu:
Plānots, ka līdzšinējās MK noteikumos Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” ietvertās darbības jomas tiks reducētas līdz apmēram 20–25 jomām, kurās būs ietvertas (savstarpēji integrētas) arī sabiedriskā labuma statusa jomas; tāpat tiks pārskatītas tās darbības jomas, kuras vairs nav aktuālas, skaidrots anotācijā.
Sabiedriskā labuma darbības jomas jau ir ietvertas Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantā, un tās tiks iekļautas biedrību un nodibinājumu klasifikatorā, lai biedrības un nodibinājumi, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, varētu izvēlēties sev atbilstošāko.
Plānots ierobežot darbības jomu skaitu, ko organizācijas varēs norādīt (piemēram, ne vairāk kā desmit darbības jomas, no kurām viena varētu būt pamatdarbības joma, bet pārējās – papilddarbības jomas).
Grozījumi paredz papildināt Biedrību un nodibinājumu likumu ar 56.1 pantu, kas noteiktu, ka par biedrības darbības izbeigšanu var lemt UR vai Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Biedrības darbību ar UR lēmumu varēs izbeigt, ja:
Savukārt, pamatojoties uz VID lēmumu, biedrību darbību varēs izbeigt, ja konkrētā organizācija triju mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nebūs iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas būs pagājuši vismaz divi gadi.
Papildinot likumu ar 106.1 pantu, paredzēts tādas pašas normas piemērot nodibinājumiem.
UR un VID attiecīgos lēmumus likumā noteiktajā kārtībā būs iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt.
Regulējumu paredzēts papildināt ar normu, kas aizliegs biedrībai vai nodibinājumam savā darbībā sniegt atbalstu, tai skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Tāpat plānots papildināt Biedrību un nodibinājumu likuma 57., 57.3 un 105. pantu, nosakot, ka tiesa var izbeigt biedrības vai nodibinājuma darbību, ja tā sniedz atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Biedrību un nodibinājumu likums šobrīd skaidri nenoteic, ka biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Tāpēc likumu paredzēts papildināt ar 37.1 pantu, kas nosaka biedru attālināto dalību un balsošanu sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” atbalsta Tieslietu ministrijas izstrādātos likuma grozījumus, kas varētu veicināt lielāku biedru, valdes un citu iesaistīto dalībnieku līdzdalību organizāciju lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī dotu iespēju organizācijām darboties efektīvāk un taupīgāk, biedru sapulču organizēšanā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
“Savukārt klasifikatoru galvenokārt vērtējam kā svarīgu instrumentu, ar kuru efektīvi analizēt un uzraudzīt sektoru, kā arī ieviest datos balstītu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku,” norāda biedrības direktore Kristīne Zonberga.
Biedrība atbalsta Tieslietu ministrijas centienus sakārtot NVO reģistru, “jo bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams analizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, to darbības jomas, finanšu un citus rādītājus, tostarp attīstības tendences. Līdzīgi – neprecīza datubāze, kurā tiek uzturētas arī neaktīvas jeb vairs neeksistējošas organizācijas, rada maldīgu priekšstatu par biedrību un nodibinājumu sektoru”.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
