SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
06. maijā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kreditēšana

Par starptautiskā aizdevuma turpmākajām porcijām vēl notiek sarunas

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No līdz šim saņemtajām starptautisko aizdevumu summām Latvija ir iztērējusi nedaudz vairāk nekā pusi. Pārējā nauda atrodas Valsts kases kontos Latvijas Bankā un tiek izvietota termiņnoguldījumos Latvijas Bankā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Starptautiskais 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi latu) aizdevums Latvijai būs pieejams līdz 2011. gada beigām, lai stabilizētu un atdzīvinātu Latvijas finanšu sistēmu, gadskārtējā budžeta ietvaros stabilizētu ekonomisko situāciju, pārstrukturizētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību - atgādināts Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai par šīs programmas izpildes gaitu.
Līdz šā gada marta beigām ir saņemti 2,8 miljardi latu, no kuriem apgūti vairāk nekā pusotra miljarda latu. Par atsevišķu programmā pieteikušos valstu aizdevuma summām notiek sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem. Ziņojumā arī norādīts – daļa aizņēmuma jāsāk atmaksāt jau 2012. gadā.

Citvalstu solidārais atbalsts vēl tiek gatavots

Starptautiskā 7,5 miljardu eiro aizņēmuma programma paredz, ka no Eiropas Komisijas Latvija saņems 3,1 miljardu eiro (jau saņemti 2,7 miljardi), no ziemeļvalstīm (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) - 1,9 miljardus eiro (vēl nekas nav saņemts), no Pasaules Bankas - 400 miljonus eiro (puse jau ir noskaitīta), no citiem aizdevējiem (Čehija, Polija, ERAB) - 400 miljonus eiro (saņemti 100 miljoni) un no Starptautiskā Valūtas fonda – 1,7 miljardus eiro (saņemts viens miljards).

Finanšu ministrija līdzīgi kā tās mājaslapā atrodamajās atbildēs par starptautisko aizdevumu raksturojusi septiņus finansējuma avotus un secību, kādā nauda ir ienākusi, kā arī sarunas, kas ar atsevišķiem programmas dalībniekiem par aizdevuma līguma projektiem vēl turpinās. Pašreiz notiek izvērtēšanas un saskaņošanas process par aizņēmumu no ziemeļvalstīm, Čehijas un Polijas.

Jau saņemtais jāatmaksā līdz 2019. gadam

Procentus aizdevējiem Latvija maksā jau tagad. 2012. gadā jāsāk atmaksāt pamatsumma vienam no kreditoriem - Valūtas fondam. No SVF saņemtā aizņēmuma pirmās daļas pamatsumma tiks atmaksāta astoņos vienādos maksājumos vienu reizi trijos mēnešos pa 75,4 milj. eiro no 2012. gada marta līdz 2013. gada decembra beigām. Nākamajos gados maksājumu ir vairāk, bet mazākas summas. Ar SVF Latvijai jānorēķinās līdz 2015. gada februārim.

Procentu maksājumi par visām šobrīd no SVF saņemtajām aizdevuma daļām tiek maksāti reizi trijos mēnešos - februāra, maija, augusta un novembra sākumā. SVF aizdevuma likme ir mainīga un tiek noteikta reizi nedēļā, balstoties uz SVF standarta noteikumiem, nosakot to atkarībā no Latvijas kvotas lieluma SVF un aizdevuma attiecības, paskaidrots FM dokumentā.

"Pirmais aizņēmums Eiropas Savienībai miljards eiro Latvijai būs jāatdod vienā paņēmienā – 2014. gada 3. aprīlī."

Pirmais aizņēmums Eiropas Savienībai ­- miljards eiro ­– Latvijai būs jāatdod vienā paņēmienā – 2014. gada 3. aprīlī; pēc tam nākamās divas summas saskaņā ar atmaksas grafiku, pēdējais maksājums atdodams 2019. gadā. Procentus Eiropas Savienībai Latvija maksā reizi gadā.

Pasaules Bankai no tās jau palienētie 200 miljoni eiro jāsāk atdot 2015. gadā, un atmaksas grafiks ir izstiepts līdz 2019. gadam. Pasaules Bankai procenti tiek maksāti reizi sešos mēnešos.

Līdz 2010. gada 31. martam saņemtais finansējums, tūkst. EUR

Aizdevējs

Valūta

Aizdevums

Izmaksa

Procentu likme, %

Saņemšanas datums

Atmaksas datums

SVF

XDR**

1. daļa

535 344

Visām aizņēmuma daļām mainīgā likme – 2,559%*

29.12.2008

27.12.2013

2. daļa

178 448

31.08.2009

29.08.2014

3. daļa

178 448

19.02.2010

19.02.2015

Kopā no SVF saņemts (tūkst. EUR ekvivalentā)

985 609

Eiropas Komisija

EUR

1. daļa

1 000 000

3,125% (fiksēta visam periodam)

25.02.2009

03.04.2014

2. daļa

1 200 000

3,125% (fiksēta visam periodam)

27.07.2009

27.01.2015

3. daļa

500 000

3,375% (fiksēta visam periodam)

11.03.2010

10.05.2019

Kopā no EK saņemts (tūkst. EUR)

2 700 000

Pasaules Banka

EUR

1. aizdevums

200 000

Mainīgā likme - 6mēn. EUR LIBOR+2% (tiek fiksēta reizi sešos mēnešos, no 15.01.2010 – 2,95%)

04.11.2009

15.07.2019

Kopā no PB  saņemts (tūkst. EUR)

200 000

ERAB

EUR

Ieguldījums AS „Parex banka” akciju un subordinētajā kapitālā

73 199

----------

03.09.2009

----------

18 400

11.09.2009

Kopā ERAB ieguldījums (tūkst. EUR)

91 599

Pavisam kopā (tūkst. EUR ekvivalentā)

3 977 208

* procentu likme no 05.04.2010. līdz 11.04.2010.

**XDR – sintētiska valūta, kuras vērtību nosaka, izmantojot četru valūtu (ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena) grozu

Avots: FM ziņojums

Puse iztērēta valsts parāda atmaksai

Līdz 2010. gada 31.martam programmas ietvaros ir saņemti 4 miljardi eiro jeb 2,8 miljardi latu, no kuriem 1 miljards 568,9 miljoni latu tika apgūti šādiem mērķiem:

  •  valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevumu finansēšana (Ls 456,2 milj. jeb 29% no kopējā izlietojuma);
  • valsts parāda atmaksa (Ls 784,0 milj. jeb 50% no kopējā izlietojuma);
  • finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana (Ls 265,3 milj. jeb 17% no kopējā izlietojuma);
  • ERAB atbalsts AS „Parex banka” (Ls 64,4 milj. jeb 4% no kopējā izlietojuma).

FM ziņojumā norādīts, ka finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai paredzētie programmas aizdevumu resursi veido “drošības rezervi”, kas nepieciešamības gadījumā būs pieejama, ja tiks veikti pasākumi finanšu sektora pārstrukturēšanai.

Ņemot vērā to, ka Latvijai programmas ietvaros piešķirtie aizdevumi tiek izmantoti tikai norādītajiem mērķiem, aizdevumu resursi atrodas Valsts kases kontos Latvijas Bankā un tiek izvietoti termiņnoguldījumos Latvijas Bankā, nodrošinot šiem resursiem pietiekami augstu likviditāti, lai nepieciešamības gadījumā pietiekamā apjomā būtu pieejams finansējums programmas galveno mērķu, kas vērsti uz valsts makroekonomiskās un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, sasniegšanai, uzsvērts dokumentā.

Premjers aizdevēju papildu prasības neprognozē

Saskaņā ar FM ziņojumu šogad vēl ir paredzēti vairāki simti miljonu eiro no valdības galvenajiem programmas partneriem - Eiropas Komisijas un SVF, kas pārrauga arī Latvijas saistību izpildes procesus. LV.LV jau rakstīja, ka maija beigās Latvijā gaidāma starptautisko aizdevēju pārskata misija.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” trešdien, 5. maijā, informēja, ka ar SVF un EK pārstāvjiem plānots pārspriest šā gada budžeta izpildi un nākamā gada budžeta sagatavošanas procesu, vēsta BNS. Viņš piebilda, ka Latvija šobrīd izpilda savas saistības attiecībā uz budžeta deficīta līmeni un šogad budžeta deficīts tiks nodrošināts 8,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Saskaņā ar FM ziņojumu šogad vēl ir paredzēti vairāki simti miljonu eiro no valdības galvenajiem programmas partneriem - Eiropas Komisijas un SVF."

Jautāts, par jaunām prasības, kas varētu rasties aizdevējiem, premjers prognozēja, ka tādu nebūšot: “Jaunas prasības nav sagaidāmas. Mēs zinām, ka būtiskākais ir jautājums par budžeta deficīta samazināšanu, un tur arī mērķis ir skaidri zināms - nākamajā gadā budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6 procentus no IKP.”

V.Dombrovskis arī pieļāvis, ka nākamā gada budžetā deficīts būs jāsamazina ievērojami mazāk par savulaik nosauktajiem 500 miljoniem latu, proti, konsolidācijas apjoms varētu sasniegt apmēram 250 miljonus latu. Premjers Latvijas Radio skaidroja, ka daļu no budžeta samazinājuma apjoma segs ekonomiskā izaugsme un nodokļu ieņēmumu pieaugums. Pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts, plāns ir pārpildīts arī aprīlī. Premjers gan uzsvēra, ka konkrēts budžeta izdevumu samazinājuma apjoms būs zināms pēc FM prognozēm par makroekonomikas attīstību un nodokļu ieņēmumiem, kas būs gatavas šomēnes.

EK: Latvijas ekonomika stabilizējas, bezdarba problēma joprojām asa

Valsts lielā aizņēmuma fonā vai pareizāk – priekšplānā, protams, visbūtiskākā ir ekonomiskā situācija. EK jaunākās prognozes par ekonomikas attīstību 27 ES dalībvalstīs liecina, ka Latvijā, kas 2009. gadā piedzīvoja dziļāko recesiju ES, pašlaik ekonomiskā situācija ir sākusi stabilizēties un ir paredzams, ka nākamgad valsts ekonomikā izaugsme atjaunosies, sasniedzot 3,3 procentus, informē BNS. Saskaņā ar EK aplēsēm Latvijas iekšzemes kopprodukts, kas pērn kritās par 18%, šogad vēl turpinās samazināties, taču samazinājums būs daudz lēnāks - mīnus 3,5 procenti.

Taču ar bezdarbu vissliktākā situācija būs tieši šogad - pērn Latvijā bez darba bija 17,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, turpretī šā gada beigās bezdarbs, pēc EK aplēsēm, būs sasniedzis 20,6 procentus. 2011. gadā gaidāms tikai salīdzinoši neliels uzlabojums – EK paredz, ka bezdarba līmenis samazināsies līdz 18,8 procentiem.

EK arī aprēķinājusi, ka patēriņa cenas Latvijā šogad samazināsies par 3,2% un nākamgad - vēl par 0,7%. “Sagaidāms, ka patēriņa cenas turpinās samazināties, ņemot vērā prognozes par iekšzemes pieprasījumu un algām,” teikts pārskatā.

EK prognozē vēl ko netīkamu: lai gan Latvija ir īstenojusi ļoti apjomīgus konsolidācijas pasākumus, sagaidāms, ka tās budžeta deficīts šogad pārsniegs 8,5% līmeni, par kuru iepriekš tika panākta vienošanās ar Komisiju. Pārskata autori lēš, ka 2010. gadā Latvijas valsts budžetā deficīts veidos 8,6% no IKP, jo gaidāmie budžeta ieņēmumi būs nedaudz mazāki par plānotajiem, turklāt budžeta deficīts būs lielāks arī tāpēc, ka pensiju samazinājumi tika atcelti saskaņā ar Konstitucionālās tiesas lēmumu un pensionāri saņems iepriekš ieturētās pensiju summas.

Savukārt budžeta deficīts 2011. gadā, pēc EK aplēsēm, varētu palielināties līdz 9,9% no IKP, ja netiks veiktas papildu korekcijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI