Turpinās pieteikšanās skolēnu darbam vasarā

Pēc piecu gadu pārtraukuma no 2014.gada 2.jūnija līdz 31.augustam norisinās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētais nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā. Tajā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās jebkurā vispārizglītojošā, speciālā vai profesionālajā izglītības iestādē.

NVA mājaslapā ir norādīts, ka skolēniem, kas piedalās programmā, tiek nodrošināts:

• darba alga vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā (320 eiro pirms nodokļu ieturēšanas);
• kvalificēts darba vadītājs;
• nelaimes gadījumu apdrošināšana;
• apmaksātas obligātās veselības pārbaudes (ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm).

NVA informē, ka vasaras darbā skolēni iegūst priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības.

Jūnijā skolēni strādājuši tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Darbu daļēji finansē valsts, daļēji – uzņēmēji

Katram pusaudzim, kas piedalās nodarbinātības pasākumā, tiek nodrošināts atalgojums 320 eiro pirms nodokļu nomaksas atbilstoši MK noteikumiem Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi".

Pasākuma īstenošanai šogad ir atvēlēti 2,046 miljoni eiro. Nodarbinātības valsts aģentūra skaidro, ka aģentūra darba devējam nodrošina dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Otru pusi algas skolēnam maksā darba devējs, arī nodokļus no darba algas nomaksā darba devējs. Darba devējs ir tiesīgs maksāt arī vairāk nekā minimālo darba algu.

Katram skolēnam atbilstoši programmai pienākas savs darba vadītājs. Līdz ar to NVA nodrošina dotāciju ikmēneša darba algai arī viņam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu dotācijas apmērs ir minimālās mēneša darba algas apmērā. Attiecīgi dotācijas apmērs par viena skolēna darba vadīšanu ir viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tātad par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs saņem 160 eiro skolēna darba algai un 32 eiro skolēna darba vadītāja darba algai pirms nodokļu nomaksas.

Papildus NVA par šo finansējumu apmaksā obligātās veselības pārbaudes skolēnam un veic tā nelaimes gadījuma apdrošināšanu.

NVA rūpīgi analizē skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi, lai izstrādātu priekšlikumus tā efektīvākai īstenošanai nākotnē. Jūnija pieredze rāda, ka šāds pasākums, kas prasa darba devēju līdzfinansējumu, jāpopularizē jau iepriekšējā gada nogalē, kad uzņēmumi un pašvaldības plāno nākamā gada budžetu un var savlaicīgi ieplānot arī līdzekļus skolēnu nodarbināšanas līdzfinansēšanai.

NVA informē, ka līdz 1.jūlijam darba devēji skolēniem ir pieteikuši 4940 darba vietas, un joprojām visās 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs notiek sadarbības līgumu slēgšana ar darba devējiem.

Arī jūlijā un augustā NVA aicina ikvienu Latvijas uzņēmēju, biedrību vai pašvaldību piedāvāt darbu skolēniem. Darba devējs var pieteikties savā teritoriālajā NVA filiālē personīgi vai aizpildot anketu NVA mājaslapā. Piedāvājot skolēniem iespēju strādāt vasaras brīvlaikā, darba devēji palīdz tiem iegūt pirmo darba pieredzi un pirmās darba iemaņas, kā arī vienkāršākos darbos var aizvietot darbiniekus, kuri dodas atvaļinājumā.

Plāno atvieglot administratīvo slogu vecākiem

NVA norāda, ka iespēju robežās tiek meklēti risinājumi, kā samazināt administratīvo slogu, bet vecākiem atvieglot rūpes, kas saistītas ar nodokļu nomaksu un atvieglojumiem par apgādībā esošajiem bērniem.

Problēmas rodas tāpēc, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.pantā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam paredzēts nodokļa atvieglojums par bērna uzturēšanu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tomēr šis nodokļa atvieglojums netiek piemērots, ja apgādībā esoša persona (piemēram, skolēns) saņem ar nodokli apliekamus ienākumus, kuri pārsniedz valstī noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru jeb 165 eiro. Vairāk informācijas par to var lasīt LV portālā skaidrojumā "VID: informācija vecākiem un bērniem par darbu vasaras mēnešos, nodokļiem un atvieglojumiem"

"Vasaras nodarbinātības pasākums nav uztverams kā darba tiesiskās attiecības klasiskā izpratnē."

NVA īstenotajā nodarbinātības pasākumā skolēni lielākoties saņem minimālo mēneša darba algu. Tā kā viņu ikmēneša darba algas apmērs pārsniedz valstī noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru 165 eiro, saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu laikā, kad skolēns strādā vasaras nodarbinātības pasākumā, viņam nav apgādībā esošas personas statusa un viņa vienam no vecākiem nepienākas ienākumu nodokļa atvieglojums.

Tamdēļ Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu", kurā norādīts, ka:

1. vasaras nodarbinātības pasākums ir īslaicīgs (līdz vienam mēnesim) pirmo prasmju un iemaņu iegūšanas pasākums, kurā skolēni jau iepriekš tiek gatavoti darba tirgum pēc izglītības iegūšanas. Kaut arī skolēni un darba devēji noslēdz darba līgumu un skolēni saņem darba algu, vasaras nodarbinātības pasākums nav uztverams kā darba tiesiskās attiecības klasiskā izpratnē;
2. piemērojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu skolēnu vecākiem, kā to paredz pašreizējais normatīvais regulējums, valsts budžetā katru vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanas gadu netiktu ieskaitīti 207 504 eiro. Šī summa, ņemot vērā skolēnu dalības īslaicīgumu pasākumā, nav samērīga ar vecākiem uzlikto administratīvo slogu un ienākumu samazinājumu;
3. nepiemērojot ienākuma nodokļa atvieglojumu, samazināsies skolēnu pieteikumu skaits dalībai nodarbinātības pasākumā, jo pieaugs skolēnu vecāku neapmierinātība par valsts nepamatoti uzliktajiem administratīvajiem šķēršļiem.

Informatīvajā ziņojumā rosināts Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju sagatavot likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un iekļaut valsts budžeta 2015.gadam likumprojekta pavadošo likumu paketē, lai noteiktu, ka ar 2015.gadu vasaras nodarbinātības pasākuma laikā attiecībā uz skolēnu vecākiem tiktu piemērots likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā noteiktais nodokļa atvieglojums par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Ierobežojumi, kādos darbos pusaudzis var strādāt

Jāatceras, ka atbilstoši Latvijas likumiem pastāv ierobežojumi saistībā ar pusaudžu darbu. Ja skolēns līdz 18 gadu vecumam turpina iegūt pamatizglītību, viņš tiek nodarbināts ne ilgāk kā 4 stundas dienā un ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Ja skolēns ir ieguvis pamatizglītību un turpina mācības, viņš tiek nodarbināts ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā. Savukārt skolēns vecumā no 18 līdz 20 gadiem tiek nodarbināts 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā. Jāpiebilst, ka Darba likuma ietvaros jaunietis vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir pusaudzis.

Neatkarīgi no tā, kādā nozarē specializējies uzņēmums, Darba likuma 37.pants nosaka: aizliegts nodarbināt pusaudžus tādos darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

Darbus, ko nevar veikt pusaudži, nosaka Ministru kabinets, un tie norādīti MK noteikumos Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību".

Piemēram, atbilstoši to 1.pielikumam pusaudžus nedrīkst nodarbināt tādā darbā, kas ir:

• tieši saistīts ar pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, ja tas pārsniedz 10 kg (zēniem) un 4 kg (meitenēm);
• tieši saistīts ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu;
• ir tieši saistīts ar inficētu personu un psihiski slimu cilvēku kopšanu un uzraudzību (arī slimnīcās);
• ir tieši saistīts ar gaļas un gaļas produktu pārstrādi un konservēšanu, izņemot gadījumu, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
• tieši saistīts ar koksnes apstrādi ar ripzāģi vai lentzāģi un frēzēm, izņemot gadījumu, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
• tieši saistīts ar zivju un to produktu pārstrādi un konservēšanu, izņemot gadījumu, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
• ir tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu;
• u.c. darbu veidi, kas norādīti MK noteikumos Nr.206.

Vairāk par to, kādiem aspektiem pievērst uzmanību saistībā ar skolēnu darbu vasarā, iespējams uzzināt LV portāla skaidrojumā "Skolēnu darbs vasarā – zini savas tiesības!".

Kā pieteikties darbam?

Visa svarīgākā informācija par pieteikšanos darbam ir pieejama NVA mājaslapā. Pasākumam var pieteikties elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu. Skolēni tiek iedalīti pamatsastāvā un rezervistos, kas var aizstāt tos skolēnus, kas pēkšņi atsakās no dalības. NVA mājaslapā, sadaļā Skolēnu vasaras darbs, arī iespējams redzēt, cik vēl katrā no pilsētām ir brīvu vietu pamatsastāvā, cik un kur – rezervistos.

NVA norāda, ka skolēni, kuri piereģistrējušies darbam vasaras brīvlaikā, rindas kārtībā saņem uzaicinājumu ierasties konkrētā NVA filiālē, kuras teritorijā ir darbs. NVA darbinieki sazinās ar skolēniem telefoniski vai pa e-pastu un aicina ierasties uz atlasēm vai tikšanos ar darba devējiem. Savukārt ārpus rindas pie darba devēja tiek norīkoti tie skolēni, kuri iepriekš savstarpēji vienojušies ar darba devēju par darbu vasarā un saņēmuši rakstisku darba devēja apliecinājumu.